Timor-Leste no Estadus Unidus Amérika asina akordu ba reabilitasaun aeródromu Baukau nian no ba dezenvolvimentu setór aviasaun sivíl nasionál

Ter. 29 juñu 2021, 15:29h
NOTICIA Desastres Naturais okk11

Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis, no Embaixadór Estadus Unidus Amérika nian (EUA) iha Timor-Leste, Kevin Blackstone, asina memorandu entendimentu rua ne’ebé ninia objetivu maka kooperasaun bilaterál ba reabilitasaun aeródromu Baukau nian no ba potensiál apoiu ida husi EUA ba dezenvolvimentu setór aviasaun sivíl nasionál.

Serimónia asinatura ne’e hala’o iha loron 28 fulan-juñu, iha Ministériu Planu no Ordenamentu no konta mós ho prezensa Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adaljiza Magno.

Bazeia ba memorandu rua ne’e, Timor-Leste no Estadus Unidus Amérika sei hahú projetu konjuntu ida ba reabilitasaun aeródromu Baukau nian.

Projetu ne’ebé hetan finansiamentu husi Amérika ho valór dolar amerikanu millaun 10,6 ne’e inklui fornesimentu aviaun ida, veíkulu terrestre no ekipamentu sira seluk.

Atu kumpre objetivu estratéjiku ne’ebé iha, Governu Konstitusionál VIII, liuhusi Ministériu Planu no Ordenamentu, daudaun ne’e prepara hela mós orsamentu ida, liuhusi Fundu Infraestruturas, hodi halo estudu viabilidade atu transforma aeródromu Baukau nian sai aeroportu internasionál ida iha futuru.

Medida ne’ebé integrada iha Planu Nasionál Ordenamentu nian ne’e, ninia objetivu mak atu kontribui ba kriasaun empregu, negósiu ki’ik no atividade apoiu nian sira ba aeroportu. Ida-ne’e sei sai hanesan fatór fundamentál ida atu reforsa sidade Baukau iha ámbitu ierarkia urbana Timor-Leste nian no atu diversifika ekonomia nasionál, hodi permite dinamiza estrutura ekonomia rejionál, husi dezenvolvimentu indústria agroalimentár no estrativa to’o atividade turístika.

Vise-Primeiru-Ministru, iha ninia intervensaun, destaka importánsia projetu ida-ne’e nian “hodi atinje objetivu boot sira husi ordenamentu territóriu ba rejiaun no ba fortalesimentu sidade Baukau nian, nu’udar sidade daruak iha sistema urbanu Timor-Leste nian, ho ekipamentu no servisu ho nivel aas, ne’ebé promove dezenvolvimentu ekonomia rejionál no hela-fatin ne’ebé metin ba populasaun sira”.

Nia mós hateten katak “ infraestrutura ida-ne’e, ne’ebé iha kualidade di’ak, sei permite transporte nasionál no internasionál ba ema no sasán sira-nian, hanesan fatór esensiál ba implementasaun modelu dezenvolvimentu ne’ebé planeadu ona ba Baukau, bazeia ba dezenvolvimentu setór sira ne’ebé presiza ligasaun lais no efikás ho rejiaun seluk Timor-Leste nian no iha rai-li’ur.

Embaixadór Blacstone hateten nia “orgullu ho parseria ne’ebé metin no mútua entre Estadus Unidus no Timor-Leste” no hateten katak asinatura “memorandu sira ne’e hatudu parseria iha tempu naruk entre Estadus Unidus no Timor-Leste iha área seguransa no ekonomia nian”.

   Ba leten