Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 19 fulan-maiu tinan 2021

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 19 fulan-maiu tinan 2021

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei, kona-ba insentivu finanseiru estraordináriu ba Suku sira, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho. Kompensasaun finanseira estraordinária ida-ne’e atribui ba Suku sira tanba aumentu maka’as husi serbisu ne’ebé hala’o tiha ona no ne’ebé atu realiza agora no iha fulan hirak oinmai, no hodi fó rekoñesimentu ba nesesidade no importánsia serbisu sira ne’ebé hala’o ona husi Suku sira, ba interese no benefísiu husi Estadu Timorense, iha kontestu situasaun pandémika no mós iha resposta governamentál ba dezastres naturais.

Konsellu Ministrus aprova ona proposta ba Akordu entre Estadu Timorense no Estadu Australianu ba Projetu Koordenasaun iha área desentralizasaun administrativa territoriál no dezenvolvimentu infraestrutura lokál sira (PARTISIPA), ne’ebé sei implementa entre loron 1 fulan-jullu tinan 2021 no loron 30 fulan-juñu tinan 2031. Programa ne’e iha eskala nasionál ida, ho elementu sira ezekusaun nian iha nivel sentrál no lokál. Programa PARTISIPA ne’e iha komponente tolu mak hanesan: komponente dahuluk mak apoiu ba programa PNDS, komponente daruak maka kapasitasaun husi administrasaun no autoridade munisipál sira no komponente datoluk maka kona-ba hadi’a operasaun no manutensaun ba infraestrutura sira.

Konsellu Ministrus aprova ona Projetu Proposta Lei nian ba alterasaun daneen ba Lei n. 7/2006, loron 28 fulan-dezembru, kona-ba Lei Eleitorál ba Prezidente Repúblika nian, ne’ebé aprezenta mós husi Ministru Administrasaun Estatál. Projetu Proposta Lei nian ida-ne’e hetan tiha ona deliberasaun iha Sorumutuk Konsellu Ministrus iha loron 8 fulan-abril tinan 2021, maibé, tanba iha faze redasaun finál introdús alterasaun substansiál sira iha faze redasaun finál, presiza submete nia, filafali, ba deliberasaun foun husi Konsellu Ministrus.  Ho konsiderasaun katak eleisaun prezidensiál sira tuir mai besik ona, alterasaun ida-ne’e ninia objetivu maka halo adekuasaun ba situasaun atuál, iha kontestu pandemia COVID-19 nian, no halo reforsu ba kapasitasaun, hodi hetan resposta ida ne’ebé di’ak liu ba nesesidade sidadaun sira nian. Tanba ne’e objetivu maka halo reforsu husi rekizitu formál sira kandidatura nian, halo klarifikasaun no organiza di’ak liután prosesu eleitorál no fasilita kondisaun sira kona-ba ezersísiu direitu ba votu sidadaun sira-nian.

Konsellu Ministrus halo apresiasaun no endosa ona proposta ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, ba segmentasaun Fundu Petrolíferu nian, iha Karteira Likidés no Karteira Kreximentu nian. Karteira Likidés ne’e ninia objetivu mak atu garante finansiamentu husi transferénsia sira ba Orsamentu Jerál Estadu nian iha tinan tolu tuirmai nia laran, no tanba ne’e tenke investe iha ativu sira ho likidés aas no risku ki’ik. Ho objetivu mós katak valór seluk husi  Fundu ne’e sei investe iha Karteira Kreximentu nian, tuir regra sira investimentu nian ne’ebé prevee iha Lei n. 9/2005, loron 3 fulan-agostu, Lei Fundu Petrolíferu nian.

Hafoin analiza aprezentasaun husi pontu situasaun epidemiolójika país nian, ne’ebé aprezenta husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize nian, Konsellu Ministrus delibera ona mós hodi propoin ba Sua Exelénsia, Señór Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, renovasaun estadu emerjénsia nian, ba loron tolunulu tan. Haree ba evolusaun preokupante husi situasaun epidemiolójika no proliferasaun ba kazu sira ne’ebé mak rejista ona husi kontájiu COVID-19 nian, no atu evita no neutraliza risku sira husi propagasaun SARS-CoV-2, atu nune’e bele proteje saúde públika no iha kbiit atu hatán ba Sistema Nasionál Saúde nian, Governu propoin ba Señór Prezidente Repúblika katak, ho renovasaun estadu emerjénsia nian ne’e, permite atu suspende ka limita direitu no garantia fundamentál balun.

Timor-Leste rejista ona kazu akumuladu totál hamutuk 4765 husi kedas hahú pandemia nian. Husi kazu ativu daudaun ne’e hamutuk 2238, kazu 1851 rejista ona iha Munisípiu Dili, kazu 128 iha Baukau, kazu 101 iha Kovalima no kazu 75 iha Vikeke. Taxa insidénsia iha nivel nasionál  maka 13,8/100.000 (sanulu resin tolu, vírgula ualu, ba abitante rihun atus iida) no iha Dili abitante rihun 42,5/100 (rihun hatnulu resin rua, vírgua lima ba abitante rihun atus ida). To’o ohin loron, 3,3% husi populasaun maka simu ona doze dahuluk husi vasina kontra COVID-19. Iha faze dahuluk vasina ona ema besik 28.600 no iha faze daruak nian, dezde loron 10 fulan-maiu, ema hamutuk 20.094 maka simu ona vasina.

Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, ne’ebé define objetivu sira ba kampaña vasinasaun nian no orientasaun hodi asegura kumprimentu husi medida preventiva sira ne’ebé vigora hela. Rezolusaun Governu ne’e, define nu’udar objetivu atu alkansa vasina ba 5000 kada loron, iha kampaña vasina nian ne’e, hodi orienta departamentu relevante sira ho hanoin atu kria mekanizmu nesesáriu sira hodi aselera ritmu vasinasaun nian. Fó mós orientasaun ba departamentu sira hotu Governu nian, ho hanoin atu aprova regulamentu internu sira-ne’ebé presiza hodi asegura kumprimentu ba medida preventiva sira ne’ebé vigora hela iha funsionamentu internu servisu nian sira no iha atendimentu ba públiku. Ikusliu, vasinasaun parsiál ka kompleta define ona nu’udar kritériu relevante atu adota husi administrasaun públika bainhira determina funsionáriu sira ne’ebé iha rejime serbisu prezensiál.

Ikusliu, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, halo ona aprezentasaun ida kona-ba pontu situasaun prosesu adezaun Timor-Leste nian ba Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) nian. Daudaun ne’e, Timor-Leste iha estatutu país observadór no iha hela prosesu negosiasaun adezaun ba OMK, atu bele hamutuk ho país 164 ne’ebé maka hola parte ona iha organizasaun ne’e. OMK ne’e hanesan organizasaun ida-ne’ebé regula regra sira komérsiu nian entre país sira, ho objetivu atu garante katak atividade komersiál hotu-hotu la’o ho forma ne’ebé bele fasil liu, livre liu no previzivel liu. Governu Timor-Leste, liuhusi ekipa negosiasaun ne’ebé lidera husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, nian prepara hela atu partisipa iha sorumutuk daruak Negosiasaun Nivel Aas husi Grupu Traballu OMK nian, ne’ebé sei realiza iha fulan jullu tinan 2021. REMATA

 

   Ba leten