Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 15 fulan-fevereiru tinan 2021

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

……………………………………………………………………………………………………………

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 15 fulan-fevereiru tinan 2021

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Rezolusaun  Governu nian kona-ba planu nasionál vasinasaun kontra COVID-19, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun , Armanda Berta dos Santos no husi Komisaun Interministeriál ba Elaborasaun no Koordenasaun Ezekusaun Planu Vasinasaun kontra COVID-19. Aprezentasaun ne’e konta mós ho partisipasaun husi Arvind Mathur, nu’udar responsavel ba Organizasaun Mundiál Saúde (OMS) nian iha Timor-Leste.

Planu vasinasaun nasionál kontra COVID-19 ne’ebé aprova daudaun ne’e prevee, tuir rekomendasaun OMS nian, katak vasina ne’ebé apropriadu liu ba kontestu Timor-Leste nian maka vasina “AstraZeneca”, tanba OMS konsidera vasina ne’e segura no efikás, no ne’ebé nia kondisaun nesesária sira armazenamentu no refrijerasaun nian, entre grau rua no grau ualu sentígradu, eziste ona iha país no atu hanesan ho vasina sira ne’ebé mak utiliza ona iha programa sira vasinasaun nasionál nian sira seluk.

Timor-Leste adere ona ba mekanizmu “COVAX Facility” no sei iha asesu gratuitu ba vasina kontra COVID-19 ba 20% husi ninia populasaun. Akizisaun no implantasaun vasina sira nian ba populasaun 80% sira seluk sei iha hela prosesu diskusaun governamentál nian, hamutuk ho parseiru sira dezenvolvimentu prinsipál nian, tuir mobilizasaun rekursu, akizisaun no prestasaun servisu sira. Parsela vasina dahuluk nian ne’e prevee katak sei disponibiliza ba país iha inísiu trimestre daruak tinan 2021 nian.

Planu vasinasaun ida-ne’e bazeia ba prinsípiu sira universalidade, gratuitidade, asesibilidade no ekuidade. Vasinasaun ne’e la’ós obrigatória, maibé ninia administrasaun maka rekomenda forte tebes no enkoraja. Vasina ne’e sei administra tuituir malu ba grupu prioritáriu sira, to’o populasaun elejivel bele vasina hotu, ne’ebé maka ninia kritériu sira ba asesu vasinasaun nian ekuitativu, iha grupu hanesan ba nesesidade/benefísiu vasina nian.

Prevee katak iha faze dahuluk bele vasina ba populasaun 8%, ne’ebé husi 3% sira seluk korresponde ba traballadór sira husi liña frente nian, liuliu funsionáriu sira ne’ebé serbisu iha Unidade sira Kuarentena no Izolamentu nian, ka iha Postu sira – Entrada nian (aeroportu, portu no fronteira terrestre). Husi 5% sira seluk faze dahuluk ne’e nian abranje ba populasaun ne’ebé hela iha área ne’ebé besik ba fronteira terrestre no ema sira ne’ebé pelumenus ho patolojia ida ne’ebé konsidera risku.

Iha faze daruak nian, sei abranje husi populasaun 12%, sei inklui sidadaun sira ne’ebé ho otas 60, liuliu sira ne’ebé hela iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambenu (RAEOA), iha Dili, Covalima ka iha Bobonaru. Iha faze ida-ne’e sei abranje mós, profisionál saúde sira, profesór sira, pesoál restaurasaun nian, loja no merkadu sira, pesoál konfisaun relijioza sira, no lider komunitáriu no polítiku sira, ne’ebé hela iha RAEOA ka iha munisípiu Dili, Covalima, ka Bobonaru.

Grupu sira ne’ebé integra iha faze datoluk ne’e, kona-ba 80% sira seluk husi populasaun ne’ebé hela iha Timor-Leste, sei define konforme ba evolusaun husi ensaiu klíniku sira no ritmu fornesimentu husi vasina sira.

Vasinasaun ne’e sei hala’o iha estabelesimentu sira Servisu Nasionál Saúde nian, iha ne’ebé sei aloka ekipa vasinasaun nian sira ne’ebé treinada didi’ak ona liuliu iha espesifikasaun sira husi vasina kontra COVID-19.

Aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé impoin serka sanitária ida iha Munisipiu sira hanesan Bobonaru no Covalima, tanba kazu diagnostikadu sira daudaun ne’e ho SARS-Cov-2, mak hanesan kazu sira ne’ebé deteta husi tama ilegál iha país, atu nune’e bele iha kuidadu ba saúde públika populasaun  nian no atu impede ba transmisaun komunitária husi SARS – Cov-2 iha territóriu nasionál. Ho projetu Rezolusaun Governu nian ida-ne’e mak bandu ba dezlokasaun sira entre munisípiu sira-ne’e no munisípiu sira seluk. Rezolusaun Governu nian ida-ne’e prodús efeitu sira iha loron tuirmai ba ninia publikasaun no termina iha tuku 23:59 husi loron 3 fulan-marsu tinan 2021. REMATA

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=26882