Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 21 fulan-dezembru tinan 2020

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 21 fulan-dezembru tinan 2020

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona, ho alterasaun sira, projetu Proposta Lei kona-ba enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu nian no jestaun finanseira públika, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes. Projetu Proposta Lei ne’e propoin enkuadramentu foun ida ba Orsamentu Jerál Estadu nian no ba jestaun finanseira públika, hodi substitui Lei n. 13/2009, loron 21 fulan-outubru, kona-ba Orsamentu no Jestaun Finanseira.  Projetu Diploma ne’e inklui alterasaun lubun ida no hadi’a rejime Orsamentu Jerál Estadu no jestaun finanseira públika nian, atu nune’e aumenta klareza, estabilidade, fleksibilidade no transparénsia. Diploma ne’e fó atensaun liu ba alterasaun sira kona-ba definisaun perímetru orsamentál nian, ba planeamentu orsamentál plurianuál, ba adosaun orsamentasaun tuir programa sira, ba rejime prorrogasaun Lei Orsamentu Jerál Estadu nian, ba rejime ezekusaun duodesimal no ba melloria informasaun orsamentál ne’ebé prodús ona.

Aprova ona mós, alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 48/2020, loron 7 fulan-outubru, ne’ebé adota medida sira ba apoiu ba família sira, ho atribuisaun ida “Sesta Bázika” nian, no ba operadór ekonómiku lokál sira, iha ámbitu Planu Rekuperasaun Ekonómika, no kria Rejime Espesiál Aprovizionamentu nian ba ida-ne’e. Projetu Dekretu-Lei ne’e aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómiku, Joaquim Amaral. Esperiénsia iha aplikasaun diploma nian, liuliu liuhusi atividade sira ne’ebé dezenvolve durante faze pilotu, hatudu ona nesesidade hodi halo alterasaun balu, ho hanoin atu fó solusaun normativu sira ne’ebé maka hatuur ona iha diploma ho ezekibilidade no efikásia ne’ebé boot liu.

Konsellu Ministrus aprova ona projetu tolu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, ba nomeasaun sira Olivio Freitas ba kargu Prezidente Autoridade Munisipál Baukau, Domingos Savio ba kargu Administradór Munisípiu Lautein no Januário Soares ba kargu Administradór Munisípiu Vikeke. Sira ne’ebé daudaun ne’e nomeia sei hala’o kargu iha rejime komisaun servisu nian, iha períodu ida tinan lima nian, sura husi loron simu pose.

Governu delibera atu propoin ba Sua Exelénsia Señór Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, renovasaun ba estadu emerjénsia nian, ba loron tolunulu tan. Haree ba evolusaun husi situasaun epidemiolójika no proliferasaun ba kazu sira ne’ebé rejista ona husi kontájiu COVID-19 nian, iha nivel rejionál, no mós iha nivel mundiál, atu evita no neutraliza risku sira husi propagasaun SARS-CoV-2, atu nune’e bele proteje saúde públika no iha kbiit atu hatán ba Sistema Nasionál Saúde nian, Governu propoin ba Señór Prezidente Repúblika katak, ho renovasaun estadu emerjénsia, permite atu suspende ka limita direitu sira kona-ba sirkulasaun internasionál, husi sirkulasaun no husi fiksasaun rezidénsia no rezisténsia nian.

Vise-Ministru Saúde, Bonifácio Maukoli dos Reis, aprezenta ona ba Konsellu Ministrus informasaun kona-ba esforsu sira Governu nian ba akizisaun vasina sira kontra COVID-19 no mós kona-ba planu distribuisaun vasina iha Timor-Leste. Tuir informasaun sira ne’ebé fó sai husi Señór Vise-Ministru Saúde, Governu halo esforsu hotu ne’ebé nesesáriu, ho apoiu husi parseiru dezenvolvimentu nian, atu haree ba akizisaun vasina sira kontra COVID-19, no mós ba preparasaun planu ida ba introdusaun no distribuisaun vasina ida ne’e iha Timor-Leste.

Ikus liu, Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia, halo aprezentasaun preliminár ida kona-ba apresiasaun projetu kooperasaun iha área desportu nian, entre Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu no Ajénsia Internasionál kooperasaun Koreia (KOIKA). Projetu ne’e, ho valór dolar amerikanu millaun 6,5, atu aumenta partisipasaun labarik no foin sa’e sira iha desportu, liuliu iha modalidade futeból, liuhusi konstrusaun infraestrutura nian. REMATA

   Ba leten