Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-outubru tinan 2020

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

……………………………………………………………………………………………………………

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-outubru tinan 2020  

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona tetu agregadu no dezagregadu husi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2021 nian, ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministra Finansas, Sara Lobo Brites. Tetu agregadu iha montante totál, dolar amerikanu mil millaun 1,895 ne’ebé inklui empréstimu sira, hodi kobre ba nesesidade sira husi programa no prioridade nasionál sira ne’ebé define ona husi Governu Konstitusionál VIII, liuliu iha nivel dezenvolvimentu kapitál sosiál, iha dezenvolvimentu ekonómiku, ne’ebé aliñada ho medida sira ne’ebé tau ona iha Planu Rekuperasaun Ekonómika, iha dezenvolvimentu infraestrutura bázika fundamentál nian sira, iha dezenvolvimentu ambientál, iha dezenvolvimentu institusionál no iha prosesu sira kona-ba reforma institusionál sira ne’ebé hala’o hela. Husi montante totál OJE 2021, millaun 239,26 korresponde ba saláriu no vensimentu, millaun 421,49 refere ba beins no servisu sira, millaun 669,91 ba transferénsia públika sira, millaun 61,14 korresponde ba kapitál menór no millaun 503,20 ba kapitál dezenvolvimentu.

Vise-Ministra Finansas halo mós aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba rezultadu husi relatóriu Sensu Agríkola tinan 2019 nian. Rekolla dadus husi setór agrikultura nian ne’e ho objetivu atu fó dalan ba definisaun polítika no estratéjika ida ba setór ne’e, atu apoia programa nasionál agrikultura nian husi Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu tinan 2011-2030, atu dezenvolve indikadór husi Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel 2 (ODS 2)- hamlaha Zero no Agrikultura Sustentavel, atu fornese dadus estatístiku sira kona-ba setór ne’e iha nivel administrativu suku nian no fornese enkuadramentu ida ba setór agríkola nasionál. Rezultadu sira ne’e hatudu katak iha 141 738 propriedade agríkola nian sira, ne’ebé 141 141 maka propriedade familiár no 597 pertense ba instituisaun privada sira. Relatóriu ne’e hatudu katak 66% husi agregadu familiár nasionál nian sira iha atividade agríkola. Propriedade agríkola sira okupa estensaun ida ho ektare 219 250. Munisípiu sira ne’ebé ho área propriedade agríkola família nian ne’ebé boot liu maka Bobonaru, ho propriedade ektare rihun 41 liu, Ermera ho ektare rihun 40 liu no Baukau ho propriedade rihun 25 liu. Enkuantu munisípiu sira ne’ebé ho área agríkola menus liu maka Lautein no Manatutu, ida-idak ho 8555 no 3371 ektares. REMATA 

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=25878