KAK aprezenta relatóriu análize implementasaun ba apoiu uma kain iha âmbitu resposta ba COVID-19

Seg. 07 setembru 2020, 15:48h
IMG_0074

Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, hala’o sorumutuk, iha loron 7 fulan-setembru tinan 2020, ho Komisáriu-Adjuntu ba asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) nian, Luis de Oliveira Sampaio, ne’ebé akompaña husi Diretór-Jerál Prevensaun Korrupsaun nian, Rosário Salsinha, Diretora Promosaun Valór no Integridade, Leonilda Lobato, no Diretór Estudu no Avaliasaun Risku, Cirilio Abi, ba aprezentasaun relatóriu kona-ba rezultadu sira husi implementasaun apoiu ba uma-kain sira iha ámbitu resposta ba COVID-19 nian. Sorumutuk ne’e hala’o iha Palásiu Governu, iha Dili.

mós dezafiu no irregularidade ka indísiu sira ne’ebé rejista ona durante akompañamentu KAK nian ba prosesu pagamentu apoiu ba uma-kain sira, liuliu ho rejistu kona-ba sidadaun sira ne’ebé simu subsídiu ho dalan ilegál sein kumpre kritériu sira-ne’ebé presiza, ka simu subsídiu ne’e dala rua, ka sira ne’ebé simu rendimentu fulan nian boot liu husi dolar amerikanu 500 no mós kazu sidadaun sira ne’ebé mate ona maibé naran tama iha lista simu apoiu nian.

Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus esplika katak “apoiu osan ne’e Governu fó atu hamenus impaktu husi COVID-19 ba ekonomia nasionál, liuliu hodi hatán ba problema lakon rendimentu no kapasidade sosa nian ne’ebé família sira hasoru” no rekoñese katak iha “difikuldade no dezafiu oin-oin iha implementasaun” medida ida-ne’e nian, hateten katak “tanba nesesidade urjente atu halo intervensaun, iha momentu ne’ebá la biban atu hein kondisaun ne’ebé perfeita hodi avansa ho pagamentu sira”.

Fidelis Manuel Leite Magalhães hatete klaru katak pakote medida atu hatán ba COVID-19 ne’e ”obriga Estadu tomak atu halo esforsu boot ida” no maske “hatene katak apoiu ida-ne’e bele fó espasu ba hahalok oportunista no aproveitamentu”, “einjerál, medida ne’e kumpre ona ninia propózitu sira, tanba to’o ba benefisiáriu sira ne’ebé presiza duni apoiu ida-ne’e”.

Ukun-na’in ne’e dehan katak tenke “avansa ho investigasaun ba kazu abuzu no oportunizmu” no “katak aleinde prosesu investigasaun kriminál, presiza mós asaun sensibilizasaun ida ba sosiedade kontra prátika korrupsaun nian”.

Ministru ne’e hateten katak reforma institusionál lubuk ida maka la’o hela, ho objetivu atu hadi’a no moderniza jestaun no funsionamentu husi setór públiku no asegura katak Estadu funsiona iha kuadru legalidade no seguransa jurídika ne’ebé efetiva, ho forma ne’ebé efisiente no efikás liu, no iha futuru permite mós katak Estadu preparadu di’ak liu ba implementasaun husi medida sira hanesan ne’e.

Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, iha konferénsia imprensa hafoin sorumutuk, apela ema sira “ne’ebé simu ona apoiu ho forma ilegál, ka simu apoiu ne’e dala rua no mós iha kazu sira, iha ne’ebé membru ida iha uma-kain nia laran hetan saláriu fulan nian boot liu husi liu dolar amerikanu 500, atu fó fila osan ne’ebé sira simu ona, ba Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, atu nune’e sira labele hetan sansaun”.

Ministru ne’e afirma mós katak “nu’udar nasaun, ita tenke tenke iha solidariedade ba malu nafatin, tanba bainhira ema balun komete abuzu ruma iha apoiu ka inisiativa hanesan ida-ne’e, nia hasai oportunidade ba sidadaun seluk ne’ebé presiza duni atu simu”.

Membru Komisaun Anti Korrupsaun nian sira realiza ona mós enkontru ho Vise-Primeira-Ministra no  Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Ministru Administrasaun Estatál no ho Autoridade Munisípiu Dili nian no mós aprezenta rezultadu sira husi analiza ne’ebé KAK halo ona ba implementasaun husi apoiu ba uma-kain sira.

   Ba leten