Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 8 fulan-Abril tinan 2020

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 8 fulan-Abril tinan 2020

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Sentru Konvensaun Dili (CCD) no aprova ona projetu kona-ba Dekretu Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, ne’ebé regula “Fundu COVID-19”, hodi estabelese fundu ne’e hanesan fundu autónomu ida, ne’ebé integra iha administrasaun direta Estadu nian, iha ámbitu Ministériu Finansas nian. Fundu Covid-19 ne’e ninia objetivu mak atu finansia despeza sira ne’ebé iha relasaun ho prevensaun no kombate ba COVID-19. Inklui iha Fundu ne’e, despeza ne’ebé iha relasaun ho sosa ai-moruk, materiál médiku sira nian no sasán esensiál sira, instalasaun no manutensaun ba fatin kuarentena no izolamentu, formasaun no operasionalizasaun ba profisionál sira ne’ebé envolve iha prevensaun COVID-19, protesaun sosiál ba vítima SARS-CoV-2 no despeza relasionada sira seluk hodi luta hasoru Koronavirus foun.

Aprovasaun husi medida sira ba prevensaun no kombate COVID-19 nian, ne’ebé sei finansia husi Fundu ne’e, sei hetan uluk nanain aprovasaun husi Komisaun Interministeriál ba Koordenasaun Implementasaun husi Medida sira ba Prevensaun no Kontrolu Surtu Koronavirus Foun. Prosesu aprovizionamentu no kontratasaun kona-ba despeza  sira  ne’ebé finansia husi Fundu ne’e, sei hala’o tuir Rejime Jurídiku Aprovizionamentu no Kódigu Kontratu Públiku sira nian. Administrasaun Fundu ne’e nian kompete ba Konsellu Jestaun, ne’ebé prezide husi membru Governu sira ne’ebé sai nu’udar responsavel ba área finansas nian no kompostu mós husi membru Governu sira ne’ebé sai nu’udar responsavel ba área saúde no negósius estranjeirus nian. Apoiu tékniku, administrativu no lojístiku ne’ebé nesesáriu ba  funsionamentu Fundu ne’e nian sei fornese husi Ministériu Finansas.

Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio da Costa Babo Soares, aprezenta projetu ida kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba atribuisaun subsídiu ba sidadaun timoroan sira ne’ebé hela iha rai-li’ur, bolseiru no la’ós bolseiru sira, hodi hasoru pandemia Koronavirus foun. Hodi salvaguarda saúde públika no atu fó protesaun ba moris-di’ak sosiál no ekonómiku sidadaun nasionál sira-nian, diploma ida-ne’e mai estabelese mekanizmu apoiu no protesaun konsulár nian ida ba sidadaun timoroan sira ne’ebé hela iha rai-li’ur, ne’ebé deklara ona katak sira osan la iha, hodi suporta despeza loroloron no ne’ebé depende ba rendimentu familiár hodi bele aguenta moris.

Ministra Finansas iha ezersísiu, aprezenta mós projetu deliberasaun ida, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba kontratu fiskalizasaun ba obra reabilitasaun estrada Hera-Manatutu, projetu ida ne’ebé finansiadu ho empréstimu husi Banku Dezenvolvimentu Aziátiku no Ajénsia Japaun nian ba Kooperasaun Internasionál (JICA)

Konsellu Ministrus aprova ona alterasaun ida ba Dekretu Governu nian, n. 3/2020 loron 28 fulan-marsu, kona-ba medida sira atu ezekuta deklarasaun estadu emerjénsia nian ne’ebé fó-sai liuhusi Dekretu Prezidente Repúblika n. 29/2020, loron 27 fulan-marsu. Ho alterasaun ne’e, sei suspende temporariamente, posibilidade entrada ba sidadaun sira husi nasaun ne’ebé de’it atu tama mai territóriu nasionál, hahú husi loron-segunda, loron 13 fulan-abríl.

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak ho membru sira iha Sala Situasaun, Sentru Integradu ba Jestaun Krize (SIJK) nian, halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus, kona-ba pontu situasaun husi atividade sira no estratéjia prevensaun no kombate hasoru COVID-19. Aprezenta objetivu operasionál haat atubele mantein ka hamenus índise kona-ba propagasaun COVID-19: garantia kuarentena ne’ebé adekuada ba sidadaun hotu-hotu ne’ebé to’o mai Timor-Leste no ema sira-ne’ebé halo ona kontaktu ruma ho ema ne’ebé ho kazu pozitivu SAR-CoV-2; identifika kazu suspeitu sira, hala’o teste laboratóriu no izolamentu ba kazu pozitivu sira COVID-19 nian; preparasaun fatin sira ba izolamentu no tratamentu nian, liuliu kona-ba akizisaun ekipamentu, medikamentu no instalasaun nian sira, mobilizasaun no formasaun ba rekursus umanus; no hametin medida sira atu satan virus no pandemia ne’e, hanesan ijiene pesoál, distansiamentu sosiál no fíziku no kuarentena voluntária. Membru sira husi SIJK hato’o mós ba Konsellu Ministrus katak entre loron 1 fulan-marsu no loron 7 fulan-abril tinan 2020, rejista ona ema hamutuk na’in 1726 ne’ebé sai nu’udar alvu husi vijilánsia, ema na’in 1072 hala’o kuarentena obrigatóriu iha fatin-kuarentena 29 ne’ebé Governu prepara ona, no ema na’in 654 hala’o auto-kuarentena, iha sira ida-idak nia uma. Sentru ne’e rejista mós ema hamutuk na’in 818 (na’in 164 husi kuarentena obrigatória no na’in 654 hala’o auto-kuarentena) ne’ebé termina ona sira-nia períodu kuarentena loron-14 no sira simu ona sertifikadu husi Ministériu Saúde. Aprezenta mós prioridade prinsipál sira ba prazu badak, hanesan prepara fatin kuarentena obrigatóriu foun, prepara ospitál kampaña nian ida atubele halo izolamentu no tratamentu, iha Tasitolu, hadi’a kapasidade laboratóriu no hadi’a kondisaun ba fatin kuarentena nian sira. Iha loron-sesta oinmai, sei aprezenta análize kona-ba loron sanulu-resin-haat dahuluk husi períodu estadu emerjénsia nian.

Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus iha ezersísiu, Fidelis Manuel Leite Magalhães, halo ona aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus, kona-ba planu ekonómiku atu hatán ba implikasaun negativa sira ne’ebé provoka husi COVID-19 ba ekonomia nasionál nian. Pakote medida nian ne’e fahe ba área prinsipál ualu no inklui medida sira kona-ba distribuisaun sasán esensiál sira, liña sira kréditu nian, izensaun fiskál sira nian no subsídiu ba sidadaun sira.

Área dahuluk husi pakote medida ida-ne’e nian, maka kona-ba konetividade no iha objetivu atu asegura kontinuidade husi fornesimentu transporte marítimu no aéreu nian, hodi garante abastesimentu nasionál merkadoria sira nian.

Área daruak, maka kona-ba distribuisaun sasán esensiál sira, liuliu ai-han, ai-moruk no ekipamentu klíniku sira, liuhusi kompartisipasaun, fornesimentu no distribuisaun sasán esensiál sira husi Governu.

Área datoluk atuasaun ne’e nian maka kona-ba garantia ba kontinuidade husi fornesimentu servisu telekomunikasaun sira, liuliu liuhusi Governu fó subsídiu asesu internet ba estudante no profesór sira.

Área dahaat husi pakote medida ne’e nian, refere ba medida alíviu fiskál nian, hanesan adiamentu ka suspensaun temporária ba obrigasaun fiskál sira, atu hakman empreza no konsumidór sira-nia todan no fornese likidés ba sira .

Tuirmai, área dalimak husi atuasaun ne’e nian maka kona-ba servisu utilidade públika nian sira, ho kompartisipasaun ka suspensaun pagamentu ba servisu fornesimentu eletrisidade no bee nian.

Área daneen nian, liga ba despeza públika no buka atu aselera ezekusaun despeza públika nian ne’ebé tau ona iha orsamentu, liuliu liuhusi antesipasaun pagamentu saláriu sira, benefísiu sosiál sira, subsídiu no valór sira ne’ebé prevee kontratualmente iha prosedimentu sira aprovizionamentu nian.

 Área dahituk nian, maka kona-ba kriasaun liña kréditu ho taxa ne’ebé ki’ik.

Área daualuk, no nu’udar área ikus atuasaun nian, refere ba asisténsia direta, liuliu ho apoiu diretu ba populasaun no empreza sira, ho objetivu atu garante katak família mantein rendimentu ida ho valór dolar amerikanu 100 kada fulan, liuhusi kompartisipasaun salariál ida ba empregadór sira atu fó subsídiu ba traballadór 30000, ho izensaun pagamentu kontribuisaun sira seguransa sosiál nian husi traballadór no husi empregadór sira no ho izensaun husi pagamentu renda, iha propriedade Estadu nian.

Konsellu Ministrus deside ona hodi fó toleránsia pontu ba funsionáriu no ajente hotu-hotu husi Ministériu sira ka servisu ne’ebé dependente, no mós ba institutu sira no organizmu hirak ne’ebé integra iha administrasaun indireta Estadu nian, iha kinta, loron-9 fulan abril, no loron segunda loron-13 fulan-abríl. REMATA

   Ba leten