Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-janeiru tinan 2020

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

……………………………………………………………………………………………………………

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-janeiru tinan 2020

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu iha Dili no aprova ona proposta Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Sekretária Estadu Igualdade no Inkluzaun, Maria José Fonseca Monteiro de Jesus, aprezenta kona-ba implementasaun programa “Inisiativa Spotlight atu halakon violénsia hasoru feto no labarik-feto sira” (“Spotlight Initiative to eliminate violence against women and girls”). Inisiativa Spotlight hanesan inisiativa ne’ebé Uniaun Europeia no Nasoins Unidas lansa ho objetivu atu halakon forma violénsia nian hotu-hotu hasoru feto no labarik-feto sira iha mundu tomak. Inisiativa ne’e koloka tema violénsia iha sentru husi esforsu globál ba igualdade jéneru no empoderamentu feto nian. Programa ne’e sei hala’o iha Timor-Leste iha asaun hamutuk ida entre Governu, Sosiedade Sivíl, Uniaun Europeia no Nasoins Unidas.

Konsellu Ministrus aprova ona proposta Deliberasaun, ne’ebé Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães, aprezenta kona-ba alterasaun ba Akordu Subvensaun no Implementasaun entre Millennium Challenge Corporation (MCC) no Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste, ba Dezenvolvimentu no atu fasilita implementasaun husi Compacto Millennium Challenge. Programa ida-ne’e sei haree liuliu kona-ba oinsá hatán ba dezafiu ekonómiku sira ne’ebé país ne’e hasoru, tuir saida maka Timor-Leste no MCC identifika hamutuk ona, ho objetivu atu halakon moris-kiak no hasa’e kreximentu ekonómiku nasionál no ninia komponente haat hanesan: fornesimentu bee moos, saneamentu no drenajen; edukasaun; nutrisaun; no rezolusaun disputa komersiál sira.

Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, aprezenta projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, ne’ebé regulamenta Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu. Dekretu-Lei ida-ne’e ninia objetivu mak atu altera kompozisaun Konsellu Administrasaun nian, atu nune’e bele inklui Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, hodi regula orgánika no funsionamentu órgaun apoiu ne’e nian no estabelese regra no kritériu sira ba programa, projetu ka atividade sira ne’ebé Fundu ne’e bele finansia.

Konsellu Ministrus aprova Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio da Costa Babo Soares, aprezenta, ne’ebé define medida lubuk ida atu prevene no kontrola surtu Coronavirus 2019-nCoV iha Timor-Leste no proteje komunidade timoroan ne’ebé hela iha Wuhan, Provínsia Hubei, iha Repúblika Populár Xina. Ho Rezolusaun Governu ida-ne’e, sei atribui verba ida hodi suporta despeza ba akizisaun ekipamentu no roupa, nune’e mós adekuasaun espasu fíziku espesífiku ba diagnóstiku kazu klíniku sira ne’ebé mosu karik, hodi prevene no kontrola risku husi propagasaun Coronavírus 2019-nCoV iha territóriu nasionál, no mós atu suporta despeza sira hodi foti sidadaun timoroan sira ne’ebé hela iha zona krítika provínsia xineza nian ne’ebé afetada no ho sira-nia dezlokasaun ba sidade Pekín ka Shanghai, sira-nia estadia no despeza sira seluk tan. Ministra Saúde iha ezersísiu simu mandatu atu fó instrusaun ba servisu aprovizionamentu hodi sosa ekipamentu urjente kona-ba sukat temperatura isin lolon nian no ekipamentu protesaun individuál, hodi reforsa kontrolu no identifikasaun ba kazu hirak ne’ebé deskonfia iha pasajen iha fronteira sira. Rezolusaun Governu nian ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e refere mós katak bainhira hasoru kazu ne’ebé deskonfia ba moras ne’e, sei asegura ezisténsia área izolada sira iha postu fronteira nian sira, ho hariis-fatin rasik ne’ebé la loke ba ema seluk, mobiliáriu, bee no hahán ne’ebé sufisiente, to’o ativasaun transporte husi postu fronteira to’o Ospitál Referénsia.

Ministru Petróleu no Minerais iha ezersísiu, Agio Pereira, no Prezidente Autoridade Nasionál Petróleu no Minerais, aprezenta ona proposta kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, ne’ebé mai aprova alargamentu área husi Bloku A no Bloku C onshore, no halo alterasaun ba parte balun husi Rezolusaun Governu nian n. 39/2016, loron 23 fulan-novembru. Rezolusaun Governu nian ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e sei permite dezenvolvimentu no esplorasaun iha área sira ne’ebé besik Bloku A no C, iha ne’ebé identifika ona indísiu sira kona-ba ezisténsia formasaun jeolójika sira ne’ebé iha potensiál ba dezenvolvimentu no esplorasaun.

Ikusliu, Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, simu podér tomak ba asinatura Memorandu Entendimentu ida no Akordu ida entre Ministériu Defeza Timor-Leste no mós Ministériu Defeza Xina nian. Memorandu Entendimentu ne’ebé sei asina ne’e ninia objetivu mak atu dezenvolve no hametin relasaun kooperasaun nian sira entre país rua ne’e iha área defeza, hodi optimiza uzu, sustentabilidade no dezenvolvimentu kapasidade defeza país rua ne’e nian. Bazeia ba memorandu ida-ne’e, sei realiza interkámbiu ba delegasaun defeza nian no militár sira, kooperasaun iha formasaun no ezersísiu militár sira no kooperasaun iha saúde militár. Akordu entre Ministériu Defeza husi País rua ne’e atu fó asisténsia militár gratuita husi Xina ba Timor-Leste, fornesimentu ekipamentu ba forsa armada nasionál sira, ne’ebé inklui ekipamentu protesaun nian, arma lijeira, veíkulu no tranzmisór sira. REMATA

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=23508