Rekoñesimentu ba papél g7+ nian iha Simeira G7 no Deliberasaun kona-ba estatutu observadór ONU nian iha fulan-setembru

Seg. 09 setembru 2019, 17:34h
g7+ General Secretary

Sei delibera atribuisaun estatutu observadór permanente Organizasaun Nasoins Unidas (ONU) nian ba g7+ durante sesaun da-74 Asembleia Jerál Nasoins Unidas nian, ne’ebé sei hala’o iha Novaiorke, husi loron 17 to’o loron 27 fulan-setembru tinan 2019.

Sekretariadu g7+ sei organiza sorumutuk ida entre Ministru Negósius Estranjeirus g7+ nian sira durante sesaun da-74 Asembleia Jerál Nasoins Unidas nian ne’e. Sorumutuk ne’e organiza hamutuk husi Timor-Leste no Serra Leoa ho objetivu atu hametin grupu g7+ iha ONU no atubele hetan estatutu nu’udar observadór ba organizasaun intergovernamentál ne’e.

Ratifikasaun Karta g7+ nian, ne’ebé aprova ona iha Lomé iha sorumutuk ministeriál da-3, iha fulan-maiu tinan 2014, rekizitu mínimu ida atu grupu ne’e bele hetan rekoñesimentu iha ONU hanesan observadór, konklui ona husi Afeganistaun no Saun Tomé no Prínsipe. Iha Timor-Leste, prosesu ne’e sei konklui iha tempu badak ho publikasaun iha Jornál Repúblika husi Prezidente Repúblika nian. País sira seluk mós konklui daudaun ona prosesu ratifikasaun nian ne’e.

Iha sorin seluk, papél g7+ nian, hetan ona rekoñesimentu formál iha deklarasaun G7 nian, durante simeira ne’ebé hala’o iha Biarritz, iha Fransa, iha fulan-jullu liubá. Iha deklarasaun ne’e, membru G7 nian sira hateten katak “aprendizajen entre par sira no kooperasaun Sul-Sul importante tebetebes”, iha sentidu ida-ne’e, sira “apoia Diálogu Internasionál kona-ba Konstrusaun Pás no Konstrusaun Estadu nian” no rekoñese “estrutura husi Kooperasaun g7+, Frajil ba Frajil, ne’ebé insentiva hodi fahe esperiénsia entre nasaun frajil sira”.

Rekoñesimentu iha nivel globál ne’e mós hetan konfirmasaun husi estudu ida ne’ebé Sentru Estudu no Peskiza nian sira BRICS (BRICS Policy Center) foin hala’o daudaun ne’e, ne’ebé analiza influénsia g7+ nian husi kedas nia harii iha tinan 2010, ninia ajenda sira kona-ba pás no dezenvolvimentu no atuasaun parseiru dezenvolvimentu nian sira ne’ebé foka ba Estadu frajil sira. Relatóriu ne’e hato’o kona-ba dezafiu sira ne’ebé g7+ hasoru daudaun, konfirma organizasaun ne’e nia impaktu fundamentál iha nivel globál no rekoñese papél importante ne’ebé Governu Timor-Leste dezempeña ona.

Organizasaun intergovernamentál g7+, ne’ebé harii iha tinan 2010, husi inisiativa Timor-Leste nian, sei selebra ninia tinan ba dala sanulu iha tinan oin. Organizasaun g7+, foufoun, nasaun hitu maka harii, no oras ne’e kompostu husi nasaun 20 husi Áfrika, Ázia-Pasífiku, Karaíbas no Médiu Oriente: Afeganistaun, Burundi, Xade, Komores, Kosta Marfín, Giné, Giné-Bisau, Haiti, Iemen, Illa Salomaun, Libéria, Papua Nova Giné, Repúblika Sentru-Afrikana, Repúblika Demokrátika Kongu, Saun Tomé no Prínsipe, Serra Leoa, Somália, Sudaun Súl, Timor-Leste no Togo. Totál populasaun husi nasaun sira ne’ebé forma organizasaun g7+ hamutuk ema millaun rihun 1,5.

Prezidente organizasaun g7+ nian, ne’ebé nu’udar mós Ministru Planeamentu no Dezenvolvimentu Ekonómiku Serra Leoa nian, Francis Kai Kai, sei partisipa iha Forum kona-ba Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel 16+ ne’ebé sei hala’o iha Dili, husi loron 11 to’o loron 14 fulan-novembru tinan 2019, ho ninia tema “Promove sosiedade ne’ebé pasífika, justa no inkluziva”.

   Ba leten