Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 26 fulan- juñu tinan 2019

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 26 fulan- juñu tinan 2019

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no asiste aprezentasaun husi Ministériu Finansas kona-ba relatóriu avaliasaun kona-ba finansiamentu ba dezenvolvimentu atu apoia realizasaun Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED) no Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel iha Timor-Leste. Avaliasaun kona-ba finansiamentu ba dezenvolvimentu ne’e hanesan prosesu diálogu ida ne’ebé lidera husi Governu ne’ebé konsidera fonte finansiamentu nian oioin ba futuru iha prosesu planeamentu integradu ida no buka atu sai nu’udar instrumentu apoiu nian ida ba Governu iha definisaun polítika sira kona-ba reforma nasionál tuir Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu no Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel iha Timor-Leste. Relatóriu ida-ne’e aprezenta hanesan rekomendasaun prinsipál sira maka estabelesimentu estratéjia ida kona-ba investimentu nasionál, kriasaun estratéjia ida kona-ba finansiamentu integradu, realizasaun kálkulu kona-ba kustu intervensaun nian atu kumpre prioridade sira husi PED, estabelesimentu estratéjia integrada ida kona-ba investimentu iha infraestrutura no nesesidade hodi kria mekanizmu sira atu dezenvolve potensialidade sira husi setór privadu nasionál.

Ministériu Finansas mós aprezenta proposta kona-ba Rezolusaun Governu, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba Polítika Asisténsia Esterna. Diploma ne’e ninia objetivu prinsipál mak atu asegura katak Asisténsia Esterna saida de’it ne’ebé oferese husi parseiru dezenvolvimentu nian sira, aliña ho Governu nia planu no prioridade sira. Polítika Asisténsia Esterna sai nu’udar baze ida ba konstrusaun, manutensaun no fortalesimentu parseria serbisu nian sira ne’ebé efetivu no bazeia ba kuadru planeamentu nian ida no objetivu ne’ebé partilla hamutuk, nune’e mós ba armonizasaun ida entre asisténsia esterna ne’ebé previzivel no fiavel husi parseiru dezenvolvimentu nian sira ho husi Governu nia prioridade sira. Dokumentu ne’e sei aprezenta iha loron 4 fulan-jullu iha sorumutuk ho Parseiru Dezenvolvimentu Timor-Leste (Timor-Leste Development Partners - TLDP 2019), ne’ebé organiza husi Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun no husi Ministériu Finansas. TLDP tinan 2019 sei foti nu’udar tema “hakle’an koordenasaun ba finansiamentu dezenvolvimentu nian” no sei hala’o iha auditóriu Ministériu Finansas, iha loron 2 no 3 fulan-jullu ho sorumutuk bilaterál sira no iha loron 4 fulan-jullu ho enkontru multilaterál.

Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães, aprezenta proposta kona-ba minuta husi Protokolu Kooperasaun Triangulár, entre Sekretaria Estadu Komunikasaun Sosiál, Camões, Instituto da Cooperação e da Língua, I.P. husi Portugál no Ministériu Relasaun Esteriór no Kultu Arjentina nian. Protokolu kooperasaun nian ne’e ninia objetivu maka atu implementa Projetu “Konsultóriu Língua nian ba Jornalista sira” [Consultório da Língua para Jornalistas], atu kapasita profisionál komunikasaun nasionál nian sira kona-ba komponente ida-ne’ebé tékniku liu, liuhusi koñesimentu sira ne’ebé profisionál sira husi arjentina nian fahe. Benefisiáriu sira husi formasaun ida-ne’e maka jornalista timoroan sira husi rádiu, televizaun no imprensa eskrita nian, asesór imprensa nian sira no profisionál sira husi setór komunikasaun sosiál nian. Konsellu Ministrus aprova ona proposta kona-ba minuta ne’e no fó ona podér tomak ba Sekretáriu Estadu ba Komunikasaun Sosiál, Merício Juvinal dos Reis ‘Akara’, atu asina protokolu ne’e.

Konsellu Ministrus analiza ona proposta kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministra Finansas Interina, Sara Lobo Brites, kona-ba pagamentu parte kofinansiamentu husi konstrusaun ró pasajeiru nian daruak - Nakroma II. Kontratu kona-ba konstrusaun ró foun ne’e, Governu Timor-Leste no Governu Alemaña asina ona iha loron 31 fulan-maiu tinan 2019 liubá no ho konsiderasaun katak dotasaun ba pagamentu konstrusaun Nakroma II ne’e nian rasik la aloka iha Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2019 nian, proposta ne’e buka atu garante pagamentu parte kofinansiamentu Timor-Leste nian, husi faze dahuluk konstrusaun ba ró pasajeiru nian daruak ne’e. Proposta ne’e sei analiza fila-fali iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian tuirmai.

Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova ona proposta kona-ba Dekretu Governu nian, ne’ebé Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu aprezenta ona, kona-ba ajuda kustu nian ba transporte atu partisipa iha asaun formasaun obrigatória sira ba profesór, dirijente eskolár, funsionáriu no ajente sira ne’ebé hala’o knaar hanesan profesór iha estabelesimentu edukasaun pré-eskolár, ensinu báziku no sekundáriu públiku no sira ne’ebé integra iha rede oferta edukasaun ba servisu públiku, bainhira sira la iha asesu ba veíkulu Estadu nian ka transporte ne’ebé Administrasaun Públika maka organizadu no selu. REMATA

   Ba leten