Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 5 fulan- juñu tinan 2019

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 5 fulan- juñu tinan 2019

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, hodi analiza Proposta Deliberasaun kona-ba Relatóriu Finál Revizaun Nasionál Voluntáriu (RNV) tinan 2019 nian husi Implementasaun Objetivu sira Dezenvolvimentu Sustentavel nian (ODS), ne’ebé aprezenta husi Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães no husi Sekretariadu RNV nian. Relatóriu ne’e aprezenta progresu sira kona-ba implementasaun ODS nian, ho indikasaun sira kona-ba implementasaun Ajenda tinan 2030 iha ita-nia país.

Relatóriu ne’e sei sai hanesan kontribuisaun Timor-Leste nian ba Forum Polítiku Altu Nivel, ne’ebé iha fulan-jullu oinmai sei hala’o sorumutuk ne’e iha sede Nasoins Unidas nian, iha Novaiorke no sei fó sai rezultadu sira husi prosesu Revizaun Nasionál Voluntária nian. Governu haruka ona mensajen-xave sanulu-resin ida ba Novaiorke iha fulan-maiu liubá, ne’ebé aprova ona husi Konsellu Ministrus, ne’ebé subliña realizasaun sira Timor-Leste nian nu’udar Estadu ida ne’ebé joven liu iha Ázia ne’e.

Realizasaun hirak ne’e nu’udar rezultadu husi kompromisu nasionál ho prosesu sira rekonsiliasaun, inkluzaun no demokrasia nian. RNV ne’e dezenvolve husi prosesu ida nian husi konsulta sira, ne’ebé lidera husi Grupu Traballu ODS, ne’ebé forma husi reprezentante sira setór públiku nian, sosiedade sivíl, universidade sira, setór privadu, organizasaun relijioza sira no Parlamentu Nasionál. Membru sira husi Konsellu Ministrus sei kontinua analiza RNV ne’e no deliberasaun finál kona-ba relatóriu ne’ebé sei haruka ba Nasoins Unidas, sei hala’o iha sorumutuk ezekutivu nian tuirmai.

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak no Institutu Nasionál Administrasaun Públika (INAP) aprezenta proposta Deliberasaun, ne’ebé aprova husi Konsellu Ministrus, kona-ba Akordu Troka Notas entre Governu Timor-Leste no Governu Japaun atu estende kooperasaun iha ámbitu Subvensaun Ajénsia Japoneza ba Kooperasaun Internasionál (JICA, sigla iha lian portugés) kona-ba fó bolsa estudu atu kapasita rekursus umanus (Japan Development Scholarship - JDS).Projetu JDS ne’e finansia husi Governu Japaun no implementa ona iha nasaun 15, ho objetivu atu apoiu dezenvolvimentu rekursus umanus. Projetu ne’e kompostu husi programa Mestradu ba tinan rua, iha lian ingleza iha universidade japoneza sira no ho nia destinatáriu prinsipál sira ba funsionáriu foinsa’e sira Governu Timor-Leste nian.

Konsellu Ministrus aprova ona Proposta Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, kona-ba nomeasaun husi membru sira Konsellu Administrasaun Institutu Jestaun Ekipamentus I.P. (IGE- sigla iha lian portugés) nian.

Institutu ida-ne’e iha nia misaun hanesan atu asegura jestaun di’ak ba veíkulu pezadu sira, mákina no ekipamentu sira seluk ne’ebé afeta ba prosekusaun dezenvolvimentu infraestruturas no ba nesesidade sira servisu Administrasaun Públika nian.

Konsidera katak atuál membru sira anteriór Konsellu Administrasaun nian sei hakotu sira nia funsaun iha tempu badak, Governu rezolve, tuir proposta konjunta husi Ministériu Obras Públikas no Ministériu Finansas, renova fali mandatu José Luís de Carvalho nian nu’udar Prezidente Konsellu Administrasaun no Abrão Pereira no José Diamantino de Oliveira, nomeia nu’udar vogál Konsellu Administrasaun IGE, ba mandatu ida tinan tolu nian.

Ikusliu, Konsellu Ministrus asisti ona aprezentasaun husi Ministru Obras Públikas nian, kona-ba estratéjia, tinan lima oinmai, ba investimentu iha dezenvolvimentu no manutensaun husi estrada nasionál sira. Planu ida-ne’e aprezenta prioridade sira atuasaun nian, tuir lejizlasaun sira ba servisu públiku sira no área sira produsaun ekonómika nian, ho densidade populasionál no volume tráfegu nian. Estratéjia ne’e aprezenta mós estimativa kustu sira, fonte finansiamentu husi projetu sira no propoin kriasaun husi fundu ida ba manutensaun estrada sira. REMATA  

   Ba leten