Oradór nasionál no internasionál sira debate kona-ba “Governasaun no Organizasaun Justisa Kriminál”

Kua. 07 marsu 2018, 15:17h
IMG_9591

Iha tersa, loron 6 fulan-marsu, oradór nasionál no internasionál sira debate kona-ba organizasaun no jestaun kona-ba justisa kriminál iha konferénsia internasionál ida ne’ebé hala’o iha Otél Novo Turismo, iha Dili. Konferénsia ne’e organiza husi Tribunál Rekursu Timor-Leste nian liuhusi serbisu hamutuk ho Uniaun Europeia no Camões – Instituto da CooperaÇão e da Língua, I.P. iha ámbitu Projetu Apoiu ba Konsolidasaun Estadu Direitu iha PALOP no Timor-Leste (PACED, sigla iha lian portugés).

Sesaun maklokek konferénsia ne’e nian konta ho liafuan husi reprezentante Embaixada Uniaun Europeia nian, Alexandre Zafiriou, husi Embaixadór Portugál nian, José Machado Vieira, no abertura ofisiál eventu ne’e nian hala’o husi Ministra Justisa, Maria Ângela Carrascalão.

Ministra Justisa agradese ba Uniaun Europeia, Portugál no nasaun sira lian ofisiál portugués ba promosaun asaun sira ne’ebé buka atu fortalese instituisaun justisa no konsolida Estadu Direitu, no hateten katak “Timor-Leste hala’o serbisu maka’as to’o oras ne’e atu haforsa vertente hotu-hotu husi Justisa no organizasaun judisiária atu nune’e ita bele hala’o saida maka ita hakarak husi Estadu Direitu, hodi kumpre saida maka hakerek ona iha Konstituisaun Timor nian, iha kedas ninia artigu dahuluk”.

Iha painél dahuluk konferénsia ne’e nian, José Lopes da Mota, hanesan Juis Konselleiru husi Tribunál Supremu Justisa Portugál nian, ko’alia kona-ba tema husi organizasaun justisa kriminál hasoru kooperasaun internasionál, hodi esplika kona-ba prosedimentu no regra sira kooperasaun nian entre Estadu iha área justisa no nesesidade atu halo ajustamentu sira hasoru karaterístika husi kriminalidade internasionál foun.

Oradora daruak husi painél ida-ne’e, Melisa Caldas, Komisária iha Komissaun ba Reforma Lejizlativa no Reforma Setór Justisa (CRL, sigla iha lian portugés) no nu’udar reprezentante Prezidente CRL nian, Jorge Graça, ko’alia kona-ba evolusaun husi sistema judisiál Timor nian no aprezenta diagnóstiku sira ne’ebé hala’o tiha ona iha ámbitu reforma organizasaun judisiária Timor nian, hodi foka liu kona-ba nesesidade atu kompriende pluralidade husi realidade nasionál no komunitária tanba ibridizasaun jurídika, polítka, kulturál no sosiál husi kontestu Timor nian.

Hafoin painél dahuluk remata, Conceição Gomes, Koordenadora Ezekutiva husi Observatóriu Permanente Justisa Portugeza no Unidade Formasaun Jurídika Portugál nian, ko’alia kona-ba “organizasaun judisiária hanesan reforma sentrál husi sistema justisa”, hodi esplika dimensaun sira ne’ebé relevante husi reforma organizasaun judisiária nian atubele permite adaptasaun  ida ne’ebé di’ak liua ba kontestu sosiál no ekonómiku iha país iha ne’ebé organizasaun judisiária nian ne’e insere ba.

Iha painél daruak, João Carlos Trindade, Juis-Konselleiru husi Tribunál Supremu Mosambike nian, ko’alia kona-ba esperiénsia Mosambike nian iha formasaun jurídika no judisiária. Iha painél hanesan, Marcelo Piragibe, Diretór Eskola Nasionál Majistratura Brazíl nian, ko’alia kona-ba tema imparsialidade judisiál – estatutu no jurisdisaun. Ikusliu, oradór dahikus husi painél ida-ne’e, Diogo Ravara, Juis Direitu nian no dosente husi Sentru Estudu Judisiáriu Portugál nian, aprezenta análize kona-ba karakterístika prinsipál sira husi profisaun ida-idak ne’ebé envolve iha administrasaun Justisa iha Timor-Leste nian.

Painél ikus husi konferénsia ne’e, konta ho aprezentasaun husi, José Mouraz Lopes, Juis Konselleiru husi Tribunál Kontas Portugál nian, kona-ba “jestaun ba investigasaun kriminál", no husi Nuno Coelho, Juis Dezenbargadór no konsultór sientífiku PACED nian, kona-ba tema “ukun, administra no organiza justisa”.

Konferénsia ne’e hetan apoiu maka’as, ho partisipante husi instituisaun justisa oioin hanesan, Prokuradoria-Jerál Repúblika, Tribunál Rekursu, Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál no akadémiku sira husi Universidade Nasionál Timor Lorosa’e nian.

Husi loron 7 to’o loron 9 fulan-marsu, hala’o ona semináriu formativu ida kona-ba governasaun no organizasaun justisa kriminál ho partisipante sira husi instituisaun justisa sira ne’ebé sai parseiru PACED nian. Serimónia formativu nian hirak ne’e hala’o tiha ona mós iha Angola no Mosambike, no PACED sei hala’o mós iha Kabu Verde, Giné-Bisau no Saun Tomé no Prínsipe. Manuál sira kona-ba formasaun ne’e bele haree liuhusi enderesu eletróniku hirak tuirmai ne’e:

- Manuál jestaun ba investigasaun kriminál:

http://www.paced-paloptl.com/uploads/publicacoes_ficheiros/paced_manual_investigacaocriminal_jml_vf.pdf

 

- Manuál organizasaun no jestaun judisiária sira:

 http://www.paced-paloptl.com/uploads/publicacoes_ficheiros/paced_manual_orgegestaojudiciarias_nc_vf.pdf

   Ba leten