Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 13 fulan-fevereiru tinan 2018

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VII Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 13 fulan-fevereiru tinan 2018

Governu hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona testu husi akordu kona-ba delimitasaun ketan tasik (fronteira marítima) entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Austrália ne’ebé sei ba asina iha Nova Iorke, iha fulan marsu.

Konsellu-Ministrus aprova ona proposta kona-ba alterasaun ba Dekretu Governu nian n.1/2018, loron 12 fulan-janeiru, kona-ba ezekusaun orsamentál iha rejime duodésimu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Planu no Finansas, Rui Augusto Gomes. Diploma ne’ebé propoin ne’e, ninia objetivu mak atu altera regra hirak ne’ebé relasiona ho alterasaun orsamentál sira durante ezekusaun iha rejime duodesimál ne’ebé rezulta husi Lei Orsamentu no Jestaun Finanseira no husi Dekretu Governu nian kona-ba Ezekusaun Orsamentál ba tinan 2017, tuir limite ne’ebé determina husi duodésimu ne’ebé atribui ona ba entidade ida-idak.

Konsellu Ministrus aprova ona, ho alterasaun balu, proposta kona-ba Dekretu-Lei ne’ebé fiksa valór subvensaun (subsídiu) nian ne’ebé Estadu atu fó ba partidu polítiku sira no ba koligasaun partidu polítiku sira ba kampaña eleitorál, aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatal, Valentim Ximenes. Kálkulu kona-ba totál husi valór subvensaun nian sei halo bazeia ba totál númeru votu nian ne’ebé partidu polítiku sira hetan tuir Akórdaun Judisiál ne’ebé valida ona eleisaun ne’e, hodi fó-sai rezultadu eleisaun sira nian.

Ministru Administrasaun Estatál aprezenta ona ba Konsellu Ministrus proposta kona-ba Rezolusaun Governu nian ne’ebé iha relasaun ho akizisaun ekipamentu no materiál eleitorál sira ba eleisaun lejizlativa sira ne’ebé sei hala’o iha tinan 2018. Rezolusaun ida-ne’e nia objetivu mak atu asegura organizasaun no realizasaun prosesu eleitorál ba Parlamentu Nasionál liuhusi akizisaun ekipamentu no materiál eleitorál sira ne’ebé bele asegura prosesu resesaun kandidatura husi partidu polítiku sira, atividade sira kona-ba formasaun ba ofisiál elitorál sira no realizasaun husi operasaun votasaun (operasaun sufrájiu) nian ka kontajen votu (eskrutíniu eleitorál). Proposta kona-ba rezolusaun Governu nian ne’e hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus.

Governu aprova ona proposta kona-ba Dekretu sira Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, kona-ba alterasaun ba Dekretu Governu nian n.19/2017 no 21/2017 kona-ba organizasaun no funsionamentu sentru votasaun nian sira no prosedimentu sira votasaun nian, kontajen votu no apuramentu husi rezultadu sira iha país no iha estranjeiru. Alterasaun sira ne’ebé aprezenta ona ne’e prevee katak sekretáriu husi estasaun votu nian, iha reprezentante partidu polítiku sira nia oin, tenke verifika se ema ne’ebé maka sai hanesan akompañante, eleitór ne’e rasik maka hili ho livre atu akompaña nia hodi ezerse ninia direitu votu nian.

Ikusliu, Ministru Administrasaun Estatál aprezenta ona proposta kona-ba Rezolusaun Governu nian ne’ebé relasiona ho atualizasaun resenseamentu eleitorál iha estranjeiru ba eleisaun Parlamentu Nasionál ne’ebé sei hala’o iha loron 12 fulan-maiu tinan 2018. Diploma ida-ne’e buka asegura ba komisaun resenseadora sira apoiu ne’ebé presiza atu ezerse ninia kompeténsia sira no atu promove inskrisaun sidadaun timoroan sira ne’ebé hela namkari iha nasaun seluk durante resenseamentu ba eleisaun antisipada. Rezolusaun ne’e hetan aprovasaun hafoin introdusaun ba emenda balun. REMATA

   Ba leten