Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-dezembru tinan 2017

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VII Governu Konstitusionál

………………………………………………………………………………………………………………

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-dezembru tinan 2017

Governu hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova Pagamentu ba fulan-haat dahuluk kontribuisaun ba Seguransa Sosiál ba Funsionáriu sira Estadu nian. Proposta ne’e aprezenta husi Ministra Solidariedade Sosiál, Florentina Smith. Lei ba Rejime Kontributivu Seguransa Sosiál nian tama iha vigór iha loron 1 fulan-agostu tinan ida ne’e. No inskrisaun ba traballadór Estadu nian hala’o ona iha loron 31 fulan-outubru. Konsellu Ministrus deside ona hodi halo pagamentu husi 6% ne’ebé Lei atribui ba Estadu ba fulan-outubru to’o fulan-dezembru, ne’ebé inklui saláriu suplementár, nune’emós 4% ne’ebé traballadór Estadu nian tenke selu. Pagamentu estraordinária ida ne’e hala’o husi Governu, tanba ida ne’e Lei foun, ne’ebé komplikadu hodi tau iha prátika. Ida ne’e aplika de’it to’o iha fulan-dezembru, wainhira inskrisaun ba Seguransa Sosiál nian tenke finaliza. Hahú fulan-janeiru tinan 2018, kontribuisaun sira ba seguransa sosiál sei hala’o husi Estadu no husi traballadór sira tuir Lei.

Hetan ona aprovasaun Rejime Konsellu Ministrus, ho objetivu atu hadi’a ninia atuasaun iha matéria lejizlativa no korrije limitasaun balun husi testu Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprova ona iha tinan 2013.

Aprova ona Rejime Promosaun Pesoál Karreira Administrasaun Públika nian, ne’ebé propoin husi Primeiru-Ministru no husi Komisaun Funsaun Públika. Nune’e maka kria ona sistema ida kona-ba klasifikasaun husi pontu sira, ho kritériu foun, ne’ebé inklui prova eskrita ida. Ninia objetivu mak atu garante katak promosaun ne’ebé mak atu aplika ba funsionáriu públiku sira ne’ebé maka iha dezempeñu no kualidade di’ak liu iha sira-nia funsaun sira maibé haree mós ba limite husi Orsamentu Estadu nian.

Aprova ona alterasasaun Lei kona-ba Orsamentu no Jestaun Finanseira, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Gomes, hodi define regra aplikavel sira iha kazu lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE), bainhira la tama iha vigór,atu nune’e bele garante kobransa kona-ba reseita ba finansiamentu Estadu. Lei kona-ba Orsamentu no Jestaun Finanseira, tinan 2009 nian la prevee kobransa ba reseita sira nein ba finansiamentu Estadu wainhira iha atrazu atu tama iha vigór lei OJE nian. Ho alterasaun ida ne’e bele garante rekursu nesesáriu sira ba pagamentu despeza ne’ebé Estadu autoriza ka iha obrigasaun atu halo. Proposta ida ne’e, aprezenta husi Ministériu Finansas no aprovasa ona husi Konsellu Ministrus, iha tempu badak sei haruka ba Parlamentu Nasionál, hodi hetan apresiasaun no aprovasaun.

Ministru Finansas, Rui Gomes, mós aprezenta ona proposta kona-ba tetu fiskál ba Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2018. Na’i ulun ne’e aprezenta mós posibilidade oioin kona-ba ezekusaun orsamentál ba tinan oin, ho objetivu atu orienta ministériu sira iha elaborasaun ba sira-nia planu anuál no orsamentu seluk iha proposta OJE ba tinan 2018. Fatór sira hanesan prioridade nasionál sira, maka sustentabilidade fiskál, kualidade Orsamentu, kapasidade ezekusaun nian no análize ekonomia país nian.REMATA

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=19135