Sorumutuk Konsellu Ministru loron 28 fulan-marsu tinan 2017

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Dili, loron 28 fulan-marsu tinan 2017

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 28 fulan-marsu 2017

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha loron tersa, iha Palásiu Governu, iha Díli, no rona esplikasaun husi Ministériu Finansas kona-ba prosesu formalizasaun adezaun ba Banku Aziátiku Investimentu nian iha Infraestrutura sira. Instituisaun internasionál ne’e fó-sai ona aseitasaun kandidatura Timor-Leste nian, iha loron 23 fulan-marsu, no informa ba Governu kona-ba prosedimentu sira ne’ebé mak atu hala’o. Ministériu Finansas, daudaun ne’e, ba halibur informasaun hirak ne’ebé maka presiza, atu hato’o iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian oin mai, hamutuk ho proposta Rezolusaun ba adezaun ba Banku Aziátiku Investimentu nian iha Infraestura sira, atu haruka ba Parlamentu Nasionál, hodi halo apresiasaun no votasaun.

Nafatin kona-ba Ministériu Finansas, aprova ona proposta tolu: alterasaun ba akordu empréstimu ba finasiamentu projetu estrada Manatutu-Baukau, atu hamenus risku variasaun kambiál sira; renovasaun kontratu ho empreza FreeBalance, kona-ba prestasaun servisu iha área sistema sira informasaun finaseira nian; no Polítika Jestaun Efikásia Ajuda husi Rai-li’ur, ne’ebé iha objetivu prinsipál atu asegura katak parseiru dezenvolvimentu sira nia apoiu ne’e uza no kumpri planu no prioridade Governu nian.

Tuir proposta Primeiru-Ministru nian, aprova ona kontribuisaun finanseira ba Security Council Report nian ida, organizasaun internasionál independente ne’ebé mak iha misaun haloko [promover] transparénsia no efikásia husi atividade sira Konsellu Seguransa  Nasoins Unidas nian.

Aprova ona proposta rua husi Ministériu Justisa nian: alterasaun dahuluk ba Orgánika Servisu Tékniku nian sira no Administrativu sira Prokuradoria-Jerál Repúblika nian,  ne’ebé prevee organiza fali serbisu sira balun no kriasaun no foti kategoria seluk, ne’ebé presiza tebes ba hala’o objetivu sira husi Prokuradoria-Jerál Repúblika nian; no atualizasaun kuadru pesoál husi Servisu sira Apoiu Tékniku no Administrativu Prokuradoria-Jerál Repúblika nian.

Rejime Jurídiku protesaun no konservasaun biodiversidade nian,  ne’ebé hato’o husi Gabinete Ministru Estadu, Koordenadór Asuntus Ekonómikus no husi Ministériu Komérsiu, Indústria no Ambiente, aprova ona. Estabelese prinsípiu sira no regra aplikavel nian sira ba protesaun no konservasaun natureza, hodi defini liuliu norma sira ba protesaun espésie protejida sira no ba kontrolu espésie ezótika sira.

Asinatura ba Memorandu Entendimentu entre Komisaun Nasionál Kombate VIH/SIDA Timor-Leste nian no Komisaun Nasionál Kombate VIH/SIDA Indonézia nian hetan ona aprovasaun. Akordu ne’e ninia objetivu boot maka haloko (promove) partisipasaun komunidade husi nasaun rua ne’e iha programa prevensaun VIH/SIDA nian.

Konsellu Ministrus hili ona Inês Maria de Almeida no Fransisco Dionísio Fernandes ba Konsellu Administrasaun Sentru Nasionál Chega, husi Memória ba Esperansa (Institutu Públiku ne’ebé haloko solidariedade ho mate-restu sira ne’ebé vulneravel liu husi violasaun direitu umanu sira), no Inês Maria de Almeida maka sei okupa kargu hanesan Prezidente.

Governu aprova ona Protokolu Kooperasaun nian entre Ministériu Administrasaun Estatál Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Ministériu Kultura Repúblika Portugál nian atu salvaguarda no habelar patrimóniu arkuivístiku. Halo parte iha Akordu ida ne’e, transferénsia koñesimentu, formasaun no dijitalizasaun dokumentu sira ne’ebé relasiona ho istória komún, no seluk-seluk tan; aleinde ne’e, kontinua objetivu sira CPLP – Komunidade País sira Dalen Portugés nian, ne’ebé prevee atu hadi’a aservu istóriku husi nia Estadu-membru sira no kriasaun mekanizmu hirak ne’ebé fasilita prezervasaun no divulgasaun patrimóniu komun ida ne’e. Fó-sai mós katak Arkivu Nasionál Timor-Leste nian, ne’ebé maka jere husi Diresaun-Jerál Arkivu Nasionál husi Ministériu Administrasaun Estatál, no Arkivu Nasionál Torre do Tombo, Portugál nian, soi patrimóniu dokumentál ne’ebé bele kontribui atu hahú halo troka informasaun sira kona-ba interese komún ne’ebé eziste iha arkivu rua ne’e no hanesan parte integrante husi memória komún país rua ne’e nian.

Analiza ona mós proposta sira kona-ba Polítika Abastesimentu Públiku Bee nian no Jestaun Rekursu Ídriku nian, ne’ebé hato’o husi Ministériu Obras Públikas, Transportes no Komunikasoins. Ministériu sira seluk hato’o sujestaun no komentáriu sira atu hatama iha dokumentu sira, ne’ebé sei hato’o fali iha Konsellu Ministrus tuir-mai. REMATA

   Ba leten