Sorumutuk Konsellu Ministru loron 7 fulan-marsu tinan 2017

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

………………………………………………………………………………………………………………

Díli, loron 7 fulan-maesu tinan 2017

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 7 fulan-marsu tinan 2017

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha loron-tersa ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona proposta sira kona-ba Roteiru ba Orsamentasaun tuir Programa sira no kriasaun grupu traballu ba jestaun finansa públika sira. Roteiru ne’e, ne’ebé elabora husi OKDE – Organizasaun ba Kooperasaun no Dezenvolvimentu Ekonómiku, analiza progresu sira ne’ebé alkansa ona iha matéria orsamentu nian tuir programa sira no propoin adosaun ba planu ezekusaun nian ida ba tipu orsamentu nian sira ne’e no reforma sira ne’ebé luan liu iha nivel jestaun finansa públika sira, iha prazu badak no prazu médiu sira. Elaborasaun dokumentu ne’e nian bazeia ba konsulta ho ministériu sira, Parlamentu Nasionál, organizasaun sosiedade sivíl nian sira, ajente sira husi setór privadu sira no akadémiku no peritu sira ajuda nian no dezenvolvimentu ne’ebé atu hala’o knaar iha Timor-Leste. Grupu traballu nian ida mós harii ona hodi garante operasionalizasaun, artikulasaun no monitorizasaun kona-ba aplikasaun husi Roteiru ida ne’e.

Konsellu Ministrus aprova ona kriasaun TATOLI – Ajénsia Notisioza Timor-Leste, IP. Desizaun ida ne’e nu’udar kontinuasaun husi kriasaun portál notísia nian ida, embriaun Ajénsia Notisioza nian, ne’ebé hanaran ANTIL, iha fulan-marsu tinan kotuk. Objetivu prinsipál husi TATOLI maka sai fonte informasaun ofisiál, ho produsaun informasaun ba públiku ida iha eskala nasionál, rejionál no internasionál. Ho karakter multikanál, multimédia, multiplataforma no multitarefa, Ajénsia Notisioza ne’e sei bele dezenvolve no funsiona hanesan sentru produsaun sinema no dokumentasaun Estadu nian, hanesan institutu opiniaun públika nian, hanesan forum informasaun públika, hanesan sentru jestaun arkivu no dokumentasaun Estadu nian no hanesan sentru formasaun no peskiza ne’ebé aplika ba komunikasaun.

Rejime kona-ba inskrisaun no obrigasaun kontributiva, ne’ebé aprezenta husi Ministériu Solidariedade Sosiál, hetan ona aprovasaun, hafoin inklui mós rekomendasaun sira ne’ebé membru sira Konsellu Ministrus nian halo iha diskusaun liubá kona-ba diploma ne’e. Diploma ida ne’e, define prinsípiu no regra inskrisaun nian sira ba traballadór no entidade empregadora sira rejime jerál nian, determina responsabilidade ba obrigasaun kontributiva, estabelese baze insidénsia kontributiva, fiksa taxa kontributiva, define ona regra sira kona-ba pagamentu no aprezentasaun dokumentu Seguransa Sosiál no kritériu sira atu halo rejistu kona-ba remunerasaun no tempu servisu nian. Diploma ne’e mós regula kona-ba garantia Seguransa Sosiál nian, kumpre obrigasaun kontributiva, husi dívida sira ba Seguransa Sosiál no rejime kontraordenasaun espesífika sira iha ámbitu rejime kontributivu ba Seguransa Sosiál, ne’ebé aprova ona iha fulan-outubru tinan 2016, husi Parlamentu Nasionál.

Konsellu Ministrus aprova ona Polítika Nasionál kona-ba Turizmu Timor-Leste nian, ne’ebé ninia baze mak objetivu hirak ne’ebé estabelese tiha ona iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu – 2011-2030, no ne’ebé hamosu Matadalan ba Reforma no Fomentu Ekonómiku Timor-Leste tinan 2015-2017, dokumentu estratéjiku ida husi Governu konstitusionál VI atu aumenta investimentu privadu, empregu sustentavel no diversifikasaun ekonómika; iha Matadalan ne’e Turizmu sai hanesan pilár fundamentál ida husi pilár fundamentál lima husi fomentu ekonómiku iha Timor-Leste. Polítika Nasionál Turizmu nian identifika nesesidade no difikuldade prinsipál sira ba dezenvolvimentu setór ne’e nian no hatudu alternativa no objetivu sira, atubele alkansa valór no kualidade aas iha nasaun ne’e.

Prosedimentu ba aprezentasaun proposta sira ba klasifikasaun área protejida, ne’ebé defende hosi Ministru Estadu, koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministru Agrikultura no Peskas, hetan ona aprovasaun. Diploma ida ne’e mosu atu regulamenta Dekretu-Lei n.5/2016, loron 16 fulan-marsu, ne’ebé kria Sistema Nasionál kona-ba Área Protejida sira. Regulamentu ne’e define regra sira ne’ebé Ministériu Agrikultura no Peskas atu observa ba preparasaun proposta klasifikasaun nian ida, hodi determina prazu sira ne’ebé bele aplika no entidade sira ne’ebé tenke hetan konsulta durante prosesu ne’e.

Ukun-na’in ne’e mós halo pontu situasaun ida kona-ba prosesu adezaun Timor-Leste nian ba Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) no ba Asosiasaun Nasaun Sudeste Aziátiku sira nian (ASEAN), hamutuk ho profesór Edmund Sim, husi Universidade Direitu Singapura, asesór husi ADB (iha lia-tetun: Banku Dezenvolvimentu Aziátiku) no espesialista iha asuntu sira kona-ba ASEAN. Aprezentasaun ida ne’e mai hanesan kontinuasaun husi anúnsiu kona-ba atribuisaun estatutu observadór nian iha OMK, iha fulan-dezembru tinan kotuk, no kona-ba pedidu adezaun nian ba ASEAN, ne’ebé submete ona iha tinan 2011.

Unidade Planeamentu, Monitorizasaun no Avaliasaun (UPMA) husi Gabinete Primeiru-Ministru nian aprezenta ona ba Konsellu Ministrus revizaun kona-ba relatóriu avaliasaun nian kona-ba implementasaun faze dahuluk husi Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu tinan 2011-2015, tuir informasaun ne’ebé rekolla ona husi ministériu oin-oin, hafoin aprezentasaun dahuluk kona-ba dokumentu ne’e, iha fulan-outubru tinan kotuk. Elaborasaun avaliasaun ida ne’e nian konta ho apoiu husi Delegasaun Uniaun Europeia nian iha Timor-Leste.

 Ministériu Finansas aprezenta ona projetu kona-ba polítika jestaun efikás ba ajuda husi rai-li’ur, ne’ebé ninia objetivu mak atu orienta planeamentu, mobilizasaun, ezekusaun no monitorizasaun ba ajuda husi doadór sira mai Timor-Leste. REMATA

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=17508