Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 7 fulan-fevereiru tinan 2017

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, loron 7 fulan-fevereiru tinan 2017

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 7 fulan-fevereiru tinan 2017

Konsellu Ministrus hala’o ona sorumutuk iha loron-tersa ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona proposta sira kona-ba akordu finansiamentu nian sira ho Uniaun Europeia ba Programa Florestasaun no Agrikultura Sustentavel no ba programa Fortalesimentu Jestaun Finansa Públika sira ba períodu tinan 2017-2021. Proposta finansiamentu nian hirak ne’e nu’udar kontinuasaun  hosi aprovasaun ne’ebé hala’o iha tinan liubá, ba programa indikativu husi Uniaun Europeia / Áfrika, Karaíbas no Pasífiku mai Timor-Leste. Hetan ona mós aprovasaun mak asinatura ba Memorandu Entendimentu ida ho Uniaun Europeia, kona-ba enviu observadór sira husi instituisaun internasionál ne’e ba eleisaun prezidensiál no eleisaun lejizlativa nian sira tinan ne’e nian iha Timor-Leste

Polítika Nasionál ba Teknolojia Informasaun no Komunikasaun nian sira (TIK) ba períodu tinan 2017 to’o 2019, ne’ebé aprezenta husi Koordenadór TIK husi Gabinete Primeiru-Ministru, hetan ona aprovasaun. Ida ne’e hanesan polítika tranzversál ida iha área TIK nian sira, ne’ebé ninia objetivu mak atu koordena funsaun sira nivel entidade oin-oin ne’ebé iha  responsabilidade iha setór atividade nian ida ne’e. Ho polítika ida ne’e, Governu hakarak atu promove uzu TIK nian liuhusi prestasaun servisu governamentál nian sira (ne’ebé hanaran Governasaun Eletrónika), atu fó motivasaun no diversifika ekonomia doméstika no hodi integra Timor-Leste ho forma ida ne’ebé kompetitivu liután iha ekonomia rejionál no globál. Iha ona mós previzaun atu kria rejime jurídiku ida ne’ebé koerente no integradu, kompostu husi lei lubun ida hodi garante ambiente ida ne’ebé seguru iha uzu TIK nian, inklui lei sira kona-ba siberkrimalidade (krime ne’ebé relasiona ho internet), tranzasaun eletrónika sira no protesaun ba dadus, no mós regulasaun no  instituisaun sira ne’ebé relasiona ho TIK.

Proposta lei kona-ba kriasaun Gabinete Rekuperasaun Ativu sira no Gabinete Administrasaun Sasán nian, ne’ebé hato’o husi Ministériu Justisa,  hetan ona aprovasaun. Entidade ida ne’e sei hala’o misaun atu tulun autoridade judisiáriu sira hodi identifika no lokaliza sasán sira ne’ebé relasiona ho prátika krime sira no hala’o prosedimentu hodi hadau sasán sira ne’e ba efeitu legál sira.

Proposta rua husi Sekretaria Estadu ba Apoiu no Promosaun Sosiu-Ekonóminu Feto nian hetan ona aprovasaun. Proposta dahuluk maka Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprova Planu Asaun Nasionál kontra Violénsia ne’ebé Bazeia ba Jéneru, ba tinan 2017-2021. Ho nune’e, planu ne’ebé hetan aprovasaun iha tinan 2012 ne’e, hetan ona revizaun, tuir kompeténsia Governu nian ne’ebé prevee ona iha Lei kontra Violénsia Doméstika nian. Molok elaborasaun ba Planu Asaun ne’e nian, hala’o tiha ona prosesu konsulta alargada ida no prevee abordajen abranjente ida. Planu Asaun ne’e, bazeia no dezenvolve tuir prinsípiu sira igualdade, konsentimentu, informasaun, protesaun no seguransa, no mós prinsípiu no obrigasaun nian sira kona-ba direitu umanu, obrigasaun profisionál sira no regra konduta niansira, responsabilidade Governu nian no abordajen ne’ebé haree liu ba vítima. Investe iha prevensaun violénsia nian ne’ebé bazeia ba jéneru, iha prestasaun servisu multisetoriál sira ba vítima sira no asesu ba justisa. Kria mós mekanizmu koordenasaun nian sira, atu asegura aplikasaun ida ne’ebé efetiva husi medida sira ne’ebé prevee ona, inklui mós monitorizasaun no avaliasaun.

Proposta daruak husi Sekretaria Estadu ne’e, ne’ebé hetan ona mós aprovasaun iha sorumutuk ne’e mak asinatura husi adenda ba Protokolu Kooperasaun Téknika nian entre Governu Repúblika Portugés no Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian kona-ba igualdade jéneru.  Protokolu ida ne’e, ne’ebé asina tiha ona iha tinan 2012, dezenvolve ona atu hala’o Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel no kompromisu internasionál sira seluk kona-ba direitu umanu; liuliu kona-ba iha domíniu igualdade jéneru nian, ba Planu Estratéjiku Kooperasaun ba Igualdade Jéneru no Empoderamentu Feto sira nian iha CPLP. Adenda ne’ebé daudaun ne’e hetan ona aprovasaun, atu hametin prinsípiu fahe koñesimentu no esperiénsia ba malu, hodi haluan ámbitu atividade sira ne’ebé atu dezenvolve entre nasaun rua ne’e.

Konsellu Ministrus aprova ona proposta tolu ne’ebé aprezenta husi Ministériu Solidaridade Sosiál, iha ámbitu Rejime Kontributivu Seguransa Sosiál nian, ne’ebé maka foin lalais ne’e Parlamentu Nasionál aprova ona. Proposta dahuluk, Rejime Jurídiku kona-ba Pensaun ba Invalidéz no Ferik-katuas nian, regulamenta protesaun iha eventualidade iha invalidéz no idade ferik-katuas nian; proposta daruak, Rejime Jurídiku ba Protesaun iha Maternidade, Paternidade no Adosaun, regulamenta protesaun iha situasaun maternidade, paternidade no adosaun nian; no proposta datoluk , Rejime Jurídiku Prestasaun ba Mate, regulamenta subsídiu sira ne’ebé sidadaun matebian ninia família sira iha direitu atu simu.

Hetan tiha ona mós análize ba Rejime Inskrisaun no Obrigasaun Kontributiva, ne’ebé mak, iha tempu badak sei aprezenta ba Konsellu Ministrus atubele hetan aprovasaun.

Ministériu Finansas, hamutuk ho Diresaun-Jerál Tezouru nian, halo pontu situasaun ida kona-ba Monitorizasaun Atividade Finanseira husi servisu no fundu autónomu sira, ne’ebé hala’o hahú kedas iha tinan 2016. Monotorizasaun ne’e nu’udar kontinuasaun husi prosesu desentralizasaun jestaun finansas nian, ne’ebé fó autonomia administrativa no finanseira tomak ba servisu no fundu autónomu Estadu nian sira. Servisu no fundu sira ne’e maka:  Administrasaun Portu Timor-Leste nian - APORTIL, Administrasaun Aeroportu sira no Navegasaun Aérea Timor-Leste nian –  ANATL, Universidade Nasionál Timor Lorosa’e -UNTL, tribunál sira, Ospitál Nasionál Guido Valadares, Institutu Jestaun Ekipamentu, Servisu Autónomu ba Medikamentu no Ekipamentu Saúde nian sira - SAMES, Institutu Peskiza, Dezenvolvimentu, Formasaun no Promosaun Au nian, Ajénsia Espesializada Investimentu - AEI, Arkivu no Muzeu Rezisténsia Timorense nian - AMRT, no munisípiu sira. REMATA

   Ba leten