Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 22 fulan-novembru tinan 2016

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Dili, loron 22 fulan-novembru tinan 2016

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 22 fulan-novembru tinan 2016

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha loron-tersa ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona Partisipasaun Estadu nian iha kapitál sosiál sosiedade komersiál TL Cement nian, ne’ebé Ministru Estadu, Koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministru Agrikultura no Peskas propoin, hamutuk ho Ministériu Finansas no Ministériu Petróleu no Rekursu Minerál sira. Projetu investimentu nian husi TL Cement ne’e hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, iha fulan-abríl tinan ida ne’e nian. Projetu ne’e envolve konstrusaun unidade estrasaun ahu-ruin (kalkáriu) nian ida ho kualidade ne’ebé boot, iha Munisípiu Baukau nian, no produsaun no mós fa’an simentu. Diploma ne’ebé ohin hetan aprovasaun ne’e inklui minuta husi kontratu kona-ba promesa kona-ba aumentu kapitál no transformasaun sosiedade komersiál TL Cement nian, atu nune’e Estadu bele iha partisipasaun ida to’o 40% iha kapitál sosiál sosiedade ne’e nian.

Proposta seluk husi Ministru Estadu, Koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministru Agrikultura no Peskas kona-ba harii Komisaun Téknika Interministeriál ba Jestaun kona-ba Basia Idrográfika sira hetan ona mós aprovasaun. Komisaun ne’e mai reforsa koordenasaun institusionál iha ámbitu konservasaun ba rai no ba rekursu bee nian sira no fortalesimentu parseria sira ho sosiedade sivíl, instituisaun investigasaun nian sira no organizmu internasionál sira ba dezenvolvimentu. Atu hateten klaru katak Timor-Leste iha basia indrográfika atus resin ne’ebé ninia konservasaun presiza hetan garantia.

Konsellu Ministrus fó apoiu ba Planu Estratéjiku kona-ba Negósiu sira ba RTTL ba períodu tinan 2017-2021 nian, ne’ebé Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál, hamutuk ho Prezidente Konsellu Administrasaun RTTL,EP, nian maka propoin. Planu ne’e inklui proposta balun atu aumenta reseita sira empreza ne’e nian, liuliu ba área sira hanesan marketing, publisidade no prosedimentu operasionál bainhira fa’an buat ruma. Planu ne’e inklui estratéjia formasaun nian ida no aumentu iha konteúdu programasaun lokál sira, ba rádiu no mós ba televizaun hodi bele dada públiku nasionál.

Ministériu Finansas aprezenta ona ba Konsellu Ministrus rezultadu ikus husi Sensu Nasionál kona-ba Populasaun no Uma-kain tinan 2015 nian, ne’ebé sei aprezenta ba públiku iha tempu badak. Proposta rua husi Ministériu ne’e atu valoriza no rekoñese rekursu umanu sira Estadu nian hetan ona aprovasaun. Ida maka pagamentu estraordináriu saláriu báziku fulan ida nian ba setór públiku, ida seluk maka pagamentu suplementár ba funsionáriu ne’ebé hala’o serbisu ba prosesu Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2017 no taka Konta Estadu tinan 2016 nian.

Proposta husi Ministériu Obras Públikas, Transportes no Komunikasoins kona-ba akordu ho Banku Dezenvolvimentu Aziátiku ba reabilitasaun estrada munisipál sira hetan ona aprovasaun. Ho nune’e fó kontinuasaun ba esforsu atu halo reabilitasaun ba infraestrutura bázika sira ne’ebé Governu dezenvolve ona to’o oras ne’e iha nasaun laran tomak. Projetu ne’e inklui hadi’a estrada husi Aipelu ba Bazartete, husi Bazartete ba Tokoluli no husi Ermera ba Fatubesi.

Konseitu Estratéjiku kona-ba Defeza no Seguransa, ne’ebé Ministériu Defeza maka propoin hetan ona aprovasaun. Dokumentu ida ne’e define aspetu fundamentál husi estratéjia globál Estadu nian atu kumpre objetivu sira husi Polítika Defeza Nasionál, iha kuadru Polítika Seguransa Nasionál nian. Iha mós konsulta ho Xefe Estadu-Maior-Jenerál FALINTIL - Forsa Defeza Timor-Leste nian ba elaborasaun dokumentu ne’e nian, ne’ebé maka debate ona iha Governu nia laran no mós ho Prezidente Repúblika, ho Konsellu Superiór Defeza no Seguransa nian no ho Parlamentu Nasionál, tuir kompeténsia konstitusionál ida-idak nian. Dokumentu ne’e aprezenta ona mós ba organizasaun sosiedade sivíl nian sira. Konseitu Estratéjiku Defeza no Seguransa Timor-Leste nian dahuluk ne’e avalia knaar no funsaun sira husi instituisaun Defeza no Seguransa Estadu nian, no lansa siklu foun ida kona-ba planeamentu estratéjiku nasionál, ho efeitu ba tinan sanulu mai ne’e.

Proposta husi Ministériu Petróleu no Rekursu Minerál sira, kona-ba Subdivizaun ba Área Kontratu kona-ba Bloku Explorasaun nian, hetan ona aprovasaun. Iha sekuénsia husi análize téknika no komersiál, ne’ebé Timor-Gap halo ona, atu realiza operasaun petrolífera sira iha Área Eskluziva Timor-Leste, ne’ebé hetan ona aprovasaun iha fulan-dezembru tinan kotuk, Ministériu konklui katak subdivizaun área kontratu nian ba área tolu ne’ebé maka la-hanesan sei otimiza atividade prospesaun (buka detekta) no peskiza mina-rai no aumenta interese husi setór privadu.

Kalendáriu kona-ba operasaun resenseamentu eleitorál nian sira iha rai-li’ur, ne’ebé Ministériu Administrasaun Estatál propoin hetan ona aprovasaun. Ho dalan ida ne’e, Governu buka atu garante partisipasaun husi sidadaun Timor-Leste nian hotu-hotu ne’ebé namkari iha mundu iha prosesu eleisaun nian sira ne’ebé sei hala’o iha tinan 2017. REMATA

   Ba leten