Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 19 fulan-jullu tinan 2016

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, loron 19 fulan-jullu tinan 2016

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 19 fulan-jullu tinan 2016

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk tersa-feira ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova tiha ona Rezolusaun Governu nian kona-ba asaun prioritária sira hodi hadi’a jestaun rekursu umanu Edukasaun nian. Kriasaun mekanizmu sira jestaun eskolár nian ne’ebé promove edukasaun ida ho kualidade prevee ona iha Programa Governu nian. Estatutu Karreira Dosente, ne’ebé aprova tiha ona iha tinan 2010, hatudu ona avansu boot ida iha karreira Edukadór no Profesór nian, no hadi’a loloos kualidade edukasaun nian. Maski nune’e, iha dezafiu hirak ne’ebé diploma ne’e hakarak atu ultrapasa.

Medida prinsipál sira ne’ebé kontempla tiha ona iha rezolusaun ne’e iha ligasaun ho reforsu jestaun rekursu umanu sira Edukasaun nian, ne’ebé edukadór no profesór sira besik rihun 15. Ne’e mak hanesan ezemplu integrasaun iha karreira dosente profesór kontratadu sira ne’ebé halo tuir rekizitu sira ne’ebé hatuur iha lei no loke rekrutamentu anuál ba profesór  foun sira ho objetivu atu asegura prienximentu ba nesesidade imediata sira. Ne’e hakarak hatete mós katak Ministériu Edukasaun, iha ninia ámbitu kompeténsia sira, tenke hala’o Teste Avaliasaun ba kompeténsia profesór kontratadu sira, ho objetivu tuir mai, atu promove formasaun adekuada ba sira-nia nesesidade.

Aprova tiha ona mós Dekretu Governu nian ne’ebé aprova no regula atribuisaun ba insentivu espesiál ba edukadór sira Edukasaun Pré-Eskolár no profesór sira husi Ensinu Báziku no Sekundáriu, iha ámbitu dezenvolvimentu kurríkulu no formasaun kontínuu no espesializada dosente sira nian. Diploma ne’e asegura biban ba edukadór no profesór sira hodi fó benefisiu suplementu remuneratóriu ida, hanesan kompensaun husi dezempeñu funsaun sira tékniku nivel altu nian no impaktu sistemátiku iha kualidade hanorin nian no hasa’e kapasidade rekursu umanu sira Edukasaun nian.

Sei iha setór Edukasaun nian, aprova ona mós asinatura akordu ho entidade ensinu superiór  haat husi rai li’ur, atu simu estudante timoroan sira, maka hanesan, Universidade Jean Piaget no Institutu Universitáriu Edukasaun nian, universidade rua ne’e mai hotu hosi Kabuverde, Fakuldade Siénsia Sosiál no Umana hosi Universidade Nova Lisboa, Portugál nian, no Universidade Siénsia Pedagójika sira “Enrique José Verona”, hosi Havana, Cuba.

Iha setór Agrikultura nian, aprova tiha ona konstituisaun ekipa ida atu halo negósiu termu akordu sira kona-ba SAPIP, projetu atu hadi’a produtividade iha agrikultura sustentavel (iha dalen inglés: Sustainable Agriculture Productivity Improvement Project). Projetu ida ne’e sei finansia husi fundu Programa Globál Agrikultura no Seguransa Ai-han, hosi Banku Mundiál (iha dalen inglés: Global Agrikulture and Food Security Program), ho doasaun hamutuk millaun dollar 21 ba Timor-Leste, atu aumenta produtividade no asesu ba merkadu hosi  agrikultór (to’os na’in) ki’ik sira, ne’ebé bele fó tulun ba família sira liu rihun 16.

Konsellu Ministrus mós aprova tiha ona, Proposta Rezolusaun kona-ba Adezaun ba Organizasaun Nasoins Unidas nian ba Agrikultura no Alimentasaun, ne’ebé tenke ratifika husi Parlamentu Nasionál. Atu hatete liután katak, Timor-Leste simu ona hanesan membru instituisaun ida ne’e iha tinan 2003.

Iha setór ekonomia nian, aprova ona Proposta Lei foun Investimentu Privadu nian. Proposta ne’e, ne’ebé agora sei entrega ba Parlamentu Nasionál atubele hetan aprovasaun, inklui iha esforsu ne’ebé Governu halo ona to’o oras ne’e atu promove setór privadu iha ekonomia no harii kondisaun sira hodi dada investimentu husi rai-li’ur, hodi la’o-tuir orientasaun sira husi Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu tinan 2011-2030 nian ba setór ne’e. Proposta ne’e atu moderniza rejime jurídiku investimentu privadu atuál nian ne’ebé vigora hela, hodi hasai dispozitivu balun sira ne’ebé ultrapasa tiha ona no asegura konformidade lejizlasaun nasionál kona-ba investimentu ho orientasaun sira husi Akordu Globál Investimentu Asosiasaun Nasaun sira Sudeste Aziátiku nian (“ASEAN Compreensive Investment Agreement”) atu fasilita adezaun Timor-Leste nian ba organizasaun ne’e. Lejizlasaun foun investimentu setór privadu la regula ona kona-ba benefísiu no insentivu fiskál alfándega sira ne’ebé uluk iha, hodi tau fali lejizlasaun rasik. Lejizlasaun foun ne’e sei fasilita investimentu privadu, proteje investimentu sira no garante kualidade husi apoiu ne’ebé fó ona ba investidór.

Aprova ona mós Alterasaun ida ba Dekretu Governu nian kona-ba Ezekusaun Orsamentál husi Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2016, hodi fasilita ezekusaun atividade agríkola sira ne’ebé hala’o tuir tempu tinan nian (sazonál).

Konsellu Ministrus aprova ona proposta atu hala’o peskiza jeofízika aérea ida ne’ebé detallada, ho objetivu atu determina potensialidade jeolójika sira país ne’e nian. Peskiza ne’e atu kompleta dadus sira ne’ebé hetan ona iha faze dahuluk husi estudu ne’e, ne’ebé haree liu bá iha levantamentu topográfiku territóriu nian.

Kona-ba basar fim de semana Dili nian, koñesidu ho naran Dili Weekend Market, ne’ebé daudaun ne’e iha Lesidere, iha ona aprovasaun atu muda ba Jardín Borja da Costa, iha Motael.

   Ba leten