Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 9 fulan-marsu tinan 2016

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, loron 9 fulan-marsu tinan 2016

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-marsu tinan 2016

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha kuarta-feira ne’e, loron 9 fulan-marsu tinan 2016, iha Palásiu Governu iha Díli no aprova ona:

1. Proposta Lei kona-ba Rejime Kontributivu Seguransa Sosiál nian

Proposta Lei ne’e, ne’ebé aprezenta husi Ministériu Solidaridade Sosiál, kria, tuir Konstituisaun Repúblika nian, rejime kontrutivu Seguransa Sosiál nian, ne’ebé nia objetivu mak atu proteje traballadór sira no sira-nia família iha situasaun sira hanesan maternidade, paternidade, adosaun, idade avansada, invalidés no mate. Proposta Lei ne’e sei aplika tuir faze ba traballadór sira hotu iha setór atividade hotu-hotu.

Husikedas tinan 2008, Governu dezenvolve ona programa no medida lubun ida kona-ba protesaun sosiál, atu nune’e bele realiza direitu ba Seguransa Sosiál no ba asisténsia sosiál, liu-liu subsídiu apoiu nian ba idozu no inválidu sira, rejime tranzitóriu Seguransa Sosiál iha idade avansada, inválidez no mate ba traballadór sira Estadu nian, lisensa maternidade no paternidade, Bolsa da-Mãe no servisu transporte funeráriu nian.

Iha tinan 2010, Konsellu Ministrus aprova ona kriasaun Grupu Traballu ba Estudu no mós kriasaun Sistema Seguransa Sosiál nian, ho objetivu atu aprezenta “proposta konkreta sira kona-ba harii sistema kontributivu úniku ida ba Seguransa Sosiál, bazeia ba modelu repartisaun nian ida, ho posibilidade atu harii sistema komplementár sira”. Iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-agostu tinan 2010 no iha loron 13 fulan-abríl iha tinan 2011, aprezenta tiha ona proposta oioin.

Iha tinan 2011, Governu aprova ona Proposta Lei kona-ba Rejime Tranzitóriu Seguransa Sosiál nian, ne’ebé hetan finansiamentu husi Orsamentu-Jerál Estadu nian no ba de’it funsionáriu públiku sira. Proposta ida ne’e define prinsípiu no opsaun boot sira ba rejime jerál Seguransa Sosiál nian ida ba nasaun. Lei ne’e hetan ona aprovasaun husi Parlamentu Nasionál iha fulan-fevereiru tinan 2012.

Iha fulan-abríl tinan 2012, Konsellu Ministrus aprova ona Dekretu-Lei ne’ebé define prosedimentu sira ba pagamentu pensaun Idade Avansada sira, Inválides no Mate, hodi reprezenta hahú funsionamentu sistema Seguransa Sosiál nian iha Timor-Leste.

Ohin aprova ona Proposta Lei kona-ba Rejime Kontributivu Seguransa Sosiál nian, ne’ebé kontein alterasaun proposta sira husi Konsellu Ministrus ne’ebé análiza kestaun iha tinan 2014.

Ida ne’e hanesan rejime públiku ida, ne’ebé úniku, obrigatóriu, iha nia finansiamentu rasik, ne’ebé jere ho tendénsia ba-iha repartisaun entre traballadór no entidade empregadora sira, nune’e mós kobre parte ida husi kapitalizasaun públika estabilizasaun nian.

2. Dekretu-Lei kona-ba estatutu karreira diplomátika nian

Diploma ida ne’e, ne’ebé aprezenta husi Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun (MNEK), define mekanizmu sira kona-ba funsionamentu karreira diplomátika nian no mós direitu no devér lubun ida funsionáriu sira husi servisu diplomátiku nian ne’ebé atu hala’o sira-nia knaar iha nasaun laran no mós iha rai li’ur.

Bainhira elabora diploma ne’e, tau mós konsiderasaun ba Konvensaun Viena nian tinan 1961 nian, kona-ba Relasaun Diplomátika sira, no tinan 1963 nian, kona-ba Relasaun Konsulár sira, nune’e mós ba estrutura orgánika foun MNEK nian no mós Estatutu Funsaun Públika.

Medida ida ne’e nia objetivu mak atu promove valór no interese Estadu nian sira iha planu esternu no atu dignifika funsaun diplomátika nian hanesan karreira espesiál Funsun Públika nian.

3. Dekretu Governu nian kona-ba alterasaun ba Dekretu n.u 1/2016, loron 1 fulan-fevereiru (Ezekusaun Orsamentál)

Iha sekuénsia husi serbisu ne’ebé Ministériu Finansas aprezenta ona, membru Konsellu Ministrus sira nian propoin alterasaun ba dekretu ezekusaun orsamentál. Alterasaun sira ne’e ninia objetivu mak atu aselera liután pagamentu saláriu kontratadu ba termu sertu no mós ba funsionáriu temporáriu sira.

 

Konsellu Ministrus analiza ona mós:

1. Relatóriu kona-ba pagamentu sira tinan 2015 nian

Ministériu Finansas, liuhusi Diresaun Jerál Tezouru, aprezenta ona ba Konsellu Ministrus relatóriu ida kona-ba monitorizasaun ba pagamentu sira iha tinan 2015.

Dokumentu ne’e aprezenta faktu no númeru sira ne’ebé hatudu ba pedidu pagamentu nian iha tinan 2015 no analiza mudansa ba prosesu pagamentu, ne’ebé desentralizadu no hahú ona tinan ida ne’e.

 2. Situasaun empreza Timor Telecom nian

Ministériu Finansas, hamutuk ho Ministériu Obras Públikas, Transportes no Komunikasaun, aprezenta ona análize ida kona-ba Timor Telecom, iha ámbitu dezenvolvimentu setór ida ne’e nian no pozisaun empreza ne’e nian iha ekonomia nasionál. Aprezentasaun ne’e inklui estudu ida kona-ba evolusaun Timor Telecom nian no ninia situasaun finanseira, nune’e mós ho análize kona-ba folin no benefísiu hirak ne’ebé bele hetan karik to’o tempu ruma Estadu hakarak hasa’e ninia partisipasaun iha empreza ne’e, ho konsiderasaun ba situasaun atuál merkadu telekomunikasaun nian sira.

3. Desizaun Tribunál Rekursu nian kona-ba interpozisaun husi rekursu kontensiozu kona-ba anulasaun ba desizaun ezonerasaun Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsa Armada no mós Vise-Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsa-Armada nian

Konsellu Ministrus Analiza mós desizaun Tribunál Rekursu nian kona-ba interpozisaun husi rekursu kontensiozu husi anulasaun ba desizaun kona-ba ezonerasaun ba Xefe Estadu-Maiór-Jenerál-Forsa Armada no ba Vise-Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsa Armada nian, ne’ebé aprova ona iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 24 fulan-fevereiru tinan 2016.

4. Tulun husi Governu Japaun

Konsellu Ministrus fó ona autorizasaun ba asinatura akordu balun entre Timor-Leste no Japaun ba konstrusaun edifísiu Fakuldade Enjeñaria UNTL nian iha Hera, no ba akizisaun ekipamentu sira ba APORTIL. Akordu hirak ne’e sei asina husi Vise-Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, durante vizita ofisiál Prezidente Repúblika nian ba Japaun, iha semana oin.

 

   Ba leten