Forum Ekonómiku Globál I prepara legadu valiozu Timor-Leste nian ba CPLP

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós Ofisiál Governu Timor-Leste

 Díli, loron 23 fulan-fevereiru tinan 2016

Forum Ekonómiku Globál I prepara legadu valiozu Timor-Leste nian ba CPLP

Forum Ekonómiku Globál dahuluk CPLP nian ne’e iha ona dalan ne’ebé loos hodi alkansa ninia objetivu sira, maski molok serimónia abertura, iha kinta-feira loron 25 fulan-fevereiru, iha Sentru Konvensaun Dili, ho delegasaun ne’ebé mai husi país 20 resin, empreza 400 liu maka tau naran ona no pedidu 300 liu ne’ebé rejista ona ba sorumutuk empresa ba empreza.

Forum ne’e ho objetivu atu esplora poténsia Timor-Leste nian hanesan plataforma kontaktu nian entre Komunidade sira Lia-Portugéz (CPLP-sigla iha lia-portugés) no país sira Sudeste Áziatiku no Pasífiku nian. Timor-Leste aprezenta-an nu’udar país ida ho ambiente ida ne’ebé bele kompete ba negósiu no  fasilita ba partisipante sira ambiente emprezariál sira CPLP nian, husi Asosiasaun Nasoens Sudeste Aziátiku (ASEAN-sigla iha lia-inglés) no husi rejiaun Pasífiku. Sira ne’e hotu sei kontribui ba dezenvolvimentu setór privadu timoroan nian ne’ebé diversifikadu liután no promove sorumutuk negósiu nian atu haburas interesse projetu konjuntu sira ba oin, investimentu iha Timor-Leste no esplorasaun parseria foun sira iha merkadu komún.

Bainhira kaer knaar Prezidénsia rotativa Komunidade Nasaun sira Lia-Portugés iha tinan 2014, Timor-Leste rekomenda ona katak Komunidade fó prioridade ba hametin relasaun ekonómika sira no ba parseria komersiál sira entre país membru sira no reforsa pozisaun CPLP nian iha senáriu ekonómiku globál. Timor-Leste rekoñese ona katak natureza multirejionál grupu nian ne’e riku iha posibilidade kompromisu komersiál nian sira atu esplora.

Membru hotu-hotu CPLP nian bele hetan benefísiu iha abordajen ida ne’e, inklui Timor-Leste, tanba ninia lokalizasaun estratéjika iha rejiaun.

Ministru Estadu, Koordenadór ba Assuntus Ekonómikus no Ministru Agrikultura no Peskas, Estanislau da Silva, hateten katak, “Timor-Leste situa iha zona Asosiasaun Nasoens Sudeste Aziátiku (ASEAN-sigla iha lia-inglés) no iha sentru rejiaun “Ázia-Pasífiku, ne’ebé reprezenta oprtunidade únika ida ba país sira CPLP nian hodi esplora oportunidade sira negósiu nian iha parte mundu ida ne’e nian, hodi dada investimentu no harii parseria sira”.

Forum Ekonómiku Globál I CPLP nian hala’o iha loron 25 to’o 27 fulan-fevereiru no hala’o mós palestra, painél debate nian, aprezentasaun interativa, espozisaun produtu no servisu, eventu sosiál, sorumutuk negósiu nian, iha mós inisiativa barabarak. Timor-Leste daudaun ne’e hala’o liuliu kna’ar ba-iha setór estratéjiku lima: Minarai no Gás, Agrikultura no Agroindústria, Tasi no Peska, Produsaun, no  Turizmu no Infraestrutura sira.

Portavós Governu Konstitusionál VI nian, Ministru Estadu Agio Pereira,  hateten: Governu orgullu tebes hodi sai nu’udar patrosinadór prinsipál no organizadór iha inisiativa pioneira nian ne’e. Forum semana ida ne’e nian fó atenbrani atuhodi hametin ita-nia relasaun ekonómika ho membru sira  CPLP nian no ho nasaun sira husi ita-nia rejiaun ne’e. Ida ne’e sei kontribui hodi hatudu Timor-Leste ba oportunidade sira negósiu nian ne’ebé signifikativu. Lideransa Timor-Leste nian, bainhira fó prioridade ba kooperasaun komersiál no emprezariál no hodi pomove partisipasaun husi ita-nia parseiru sira Komunidade ekonomia globalizada ida, kontribui atu ita-nia Prezidénsia CPLP nian husik legadu ida ne’ebé folin tebes.”REMATA

   Ba leten