Forum Ekonómiku Globál CPLP nian

Husi 25 fev toó 27 fev

Data: loron 25 to’o 27 fulan-fevereiru

Forum Ekonómiku Globál CPLP nian sei hala’o iha loron 25 to’o 27 fulan-fevereiru tinan 2016, iha Dili. Organiza husi Repúblika Demokrátika Timor-Leste, forum dahuluk ida ne’e hetan tulun husi Komunidade Nasaun sira Lia-Portugés nian (CPLP- sigla iha lia-Portugés ), Konfederasaun Emprezariál Komunidade nasaun sira Lia-Portugés nian (CE-CPLP sigla iha lia-portugés – no Uniaun Esportadór Komunidade Nasaun sira Lia-Portugés nian (UE-CPLP sigla iha lia-Portugés.)

Eventu ne’e halo parte iha tema jenériku “CPLP no globalizasaun”, hili husi prezidénsia Timor nian ba organizasaun CPLP. Debate ne’ebé koa’lia kona-ba “Timor-Leste nu’udar plataforma ba dezenvolvimentu” ne’e, hakarak atu hametin unidade “esforsu nian iha ambiente globalizadu ida no bele sai kompetitivu liután, atu nune’e ita bele promove bandeira CPLP nian ba-iha negósiu internasionál sira”. Ida ne’e maka lia-fuan i husi Ministru Estadu, Koordenadór ba Asuntu Ekonómiku no Ministru Agrikultura no PeskasPeskass Timor-Leste nian, Estanislau da Silva, nu’udar ambisaun koletiva hodi hasa’e troka komersiál sira entre espasu ekonómiku husi CPLPno Rejiaun Ázia-Pasífiku nian.

Atu integra-an ba-iha globalizasaun, CPLP tenke “hatudu-an nu’udar espasu ekonómiku ida ne’ebé ho poténsia, ho impaktu ne’ebé boot iha ekonomia mundiál”, tuir liafuan husi Sekretáriu Ezekutivu CPLP nian, Embaixadór mosambikanu, Murade Murargy, ne’ebé sei marka mós prezensa iha eventu ida ne’e.

Forum Ekonómiku Globál CPLP nian hanesan dinámika ida hodi fó inisiativa atu harii parseria entre empreza sira iha espasu Komunidade nian, dimensaun ida ne’ebé maka hametin tiha ona husi CPLP no mós CE-CPLP no UE-CPLP.

Loron 25 fulan-fevereiru
Fatin: Sentru Konvensaun Dili (Centro de Conveções de Dili)
Tuku: 08:30-09:45: Resesaun no akreditasaun husi partisipante sira
Tuku: 10:00-10:45: Sesaun ba abertura
Diskursu institusionál sira

Tuku:10:45-11:15: Abertura no vizita espozisaun“ Parseria sira ba dezenvolvimentu” (espasu komún sira):
• Hatudu produtu husi nasaun konvidadu sira, stands-(fatin ne’ebé ema tau sasan hodi halo espozisaun) entidade ka empreza nian, espasu rekreativu sira
• Stands komérsiu lokál nian (produtu lokál sira Timor nian)
Tuku:11:15-11:30- Deskansa hodi hemu-kafé
Tuku:11:30-12:30- Sala Temátika sira (aprezentasaun temátika kada nasaun)
Tuku:12:45-14:00- Deskansa hodi han-meiudia
Tuku:14:15-15:30- Sala Temátika sira (aprezentasaun temátika kada nasaun)
Tuku:15:30-15:45- Deskansa hodi hemu-kafé
Kontinuasaun vizita iha espozisaun produtu sira nian, stands emprezariál sira, eventu kulturál sira hosi Forum nian
Tuku:15:45-17:00- Sala temátika (aprezentasaun temátika kada nasaun)
Tuku:19:30- Han-kalan “Plataforma Kulturál sira-nian ”-Palásiu Lahane

Loron 26 fulan-fevereiru
Fatin: Sentru Konvensoins Dili
Tuku:9:00 Abertura espozisaun nian
Tuku:9:15-10:30- Sala temátika sira
Tuku:10:30-10:45: Deskansa hodi hemu-kafé
Tuku:10:45-12:00- Sala temátika sira
Tuku:10:45-12:30: Sorumutuk Business to Business (B2B)
13:00-14:15: Han-meiudia
Tuku:13:00-17:00: Sorumutuk B2B

Fatin: Salaun Nobre Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun.
Tuku 09:00-11:30: Debate kona-ba “Seguransa Alimentár no Agroindústria”
Debate ne’e organiza husi Ministériu Agrikultura no Peskas, CPLP no Konfederasaun Emprezariál CPLP nian sigla iha lia-portugés- Kámara Agríkola Luzófona (CAL-sigla iha lia-portagés) ho apoiu husi Organizasaun Nasoins Unidas ba Alimentasaun no Agrikultura (sigla iha lia-inglés - Food and Agriculture Organization). Debate ne’e hola parte mós iha promosaun ba sorumutuk empreza husi setór agríkola no agroindustriál.
Tuku 14:30 – 18:30: “ Promove bandeira CPLP nian iha negósiu Internasionál”
Painél I: “CPLP habelar bloku multirejionál ida”
Tema sira ba espozisaun no debate:
- “Kana’ar husi bloku ekonómiku sira iha ekonomia globál no CPLP nian nu’udar bloku ekonómiku multirejionál no virtuál”.
- “Dezafiu no oportunidade sira CPLP nian atu halo parte iha bloku ekonómiku rejionál sira. Timor-Leste sai nu’udar plataforma negósiu nian”
Painél II: “Timor-Leste nu’udar plataforma husi CPLP nian iha Ázia-Pasífiku”. Tema ba espozisaun nian no debate:
- “Inisiativa sira husi Timor-Leste atu halo parte iha bloku ekonómiku Ázia-Pasífiku fó
benifísiu mós ba CPLP, Ázia-Pasífiku no Timo-Leste”.
- “Integrasaun polítika no ekonomia Timor-Leste nian iha espasu Asosiasaun Nasaun sira husi Sudeste Aziátiku (ASEAN-sigla iha lia-inglés – Association of Southeast Asian Nations) Dezafiu no oportunidade sira”.
Painél III: “Kompetividade emprezariál iha espasu CPLP nian”. Tema sira ba espozisaun no debate nian:
- “Projetu boot sira ne’ebé iha relasaun ho ekonomia CPLP nian”
- “Inisiativa konkreta sira hodi promove kompetividade iha CPLP”.

Loron 27 fulan-fevereiru
Fatin: Sentru Konvensoins Dili
Tuku: 09:00: Abertura ba espozisaun
Tuku: 09:30-13:00: Sorumutuk B2B
Aprezenta produtu sira, stands no empreza sira
Tuku 13:00-14:00: Han- meiudia
Tuku 14:00-16:00: Sorumutuk B2B

Fatin : Salaun Nobre Ministériu Negósiu Estranjeiru nian
Tuku :14:00-16:00 : “Inovasaun ekonómika no sosiál sai hanesan instrumentu ba dezenvolvimentu ekonómiku sustentável nian”
- Painél I : Dezenvolvimentu Ekonómiku Sustentável, responsabilidade sosiál, inovasaun sosiál.
Tema sira ba espozisaun no debate nian:
- “Imperativu ekonomia sustentável iha mundu daudaun ne’e nian”.
- “Responsabilidade sosiál husi empreza sira no inovasaun sosiál merkadu nian”.
- “ZEESM – Projetu pilotu ba Zona Espesiál Ekonomia Sosiál Merkadu Oekusi Ambenu no Ataúru nian – hanesan ezemplu modelu nian ida iha Timor-Leste”.
Tuku 17:00-18:00: Sesaun enserramentu Forum nian
- Aprezentasaun no adosaun ba Deklarasaun Finál Forum nian
- Diskursu institusionál sira
Tuku 18:00 : Eventu kulturál ba enserramentu nian (loke ba públiku)

Loron 28 no loron 29 fulan-fevereiru
Atividade sira tuir forum nian
Organizasaun vizita konvidadu espesiál nian ba fatin sira ne’ebé iha poténsia ba investimentu
- Oekusi Ambenu – ZEESM ( Zona Espesiál Ekonomia Sosiál Merkadu nian)
- Ataúru (turizmu no tasi/Ekonomia Azúl)
- Tibar (projetu au nian) no Ermera (kafé) – kinta agríkola nia sira no kooperativa sira zona nian
- Baukau (turizmu paseiu (lazer) no konferénsia nian/formasaun; espasu; agroindústria sira)
- Manatutu (indústria simentu nian; projetu mármore no olaria)
- Hera (kompleksu elétriku no indústria sira ne’ebé hamutuk/parké industriál)
- Aileu (setór agríkola)






   Ba leten