Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2016 hetan aprovasaun ho unanimidade hosi Parlamentu Nasionál

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós Ofisiál Governu Timor-Leste

 Díli, loron 19 fulan-dezembru tinan 2015

Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2016 hetan aprovasaun ho unanimidade  hosi Parlamentu Nasionál

Horseik kalan, Parlamentu Nasionál Timor-Leste nian remata ona sira-nia apresiasaun no votasaun ba Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2016, no aprova ona dokumentu ne’e ho unanimidade iha votasaun finál globál. Aprovasaun ne’e halo hafoin prosesu orsamentál ida ne’ebé naruk no rigurozu tebes, ne’ebé hala’o durante tinan ne’e tomak.

Montante totál hosi orsamentu ne’e, inklui ho osan ne’ebé ita impresta, maka dolar amerikanu  millaun rihun 1.562,223.

  • Saláriu no Vensimentu: dolar amerikanu millaun 181,874
  • Beins no Servisu sira (inklui Fundu ba Dezenvolvimentu Kapitál Umanu): dolar amerikanumillaun  449,015
  • Transférensia Públika:  dolar amerikanu millaun 476,030
  • Investimentu Ki’ik sira: dolar amerikanu millaun: 18,844
  • Dezenvolvimentu Kapitál (inklui Fundu Infraestrutura nian): dolar amerikanu millaun : 436,470

Lei orsamentu nian ne’e, agora sei lori ba Prezidente Repúblika, atubele hetan promulgasaun.

Bainhira reflete kona-ba prosesu orsamentál, depoizde sesaun plenária, Primeiru-Ministru, Rui Maria de Araujo, espresa niniarekoñesimentu ne’ebé sinseru ba kontribuisaun husi Parlamentu Nasionál, liu-liu husi deputadu no grupu parlamentár sira hotu. Primeiru-Ministru dehan katak “kontribuisaun konstrutiva iha debate sira, inklui durante serbisu Komisaun Eventuál nian to’o ba votasaun finál, no ho kontribuisaun hotu-hotu ne’ebé aprezenta diálogu ida ne’ebé nakloke no klaru ne’e, hariku debate ne’e no, hanesan ninia rezultadu maka, prodús orsamentu ida ne’ebé iha kualidade no relevánsia ne’ebé aas hodi hodi hatán ba ita-nia povu no nasaun ninia nesesidade”.

Nia hatutan mós, katak “debate kona-ba orsamentu nasionál ba tinan 2016 tau ona hanesan énfaze, kompromisu husi ita-nia Governu no Parlamentu iha sentidu atu salvaguarda katak ita-nia nasaun la’o ba oin, la’os hanesan parte rua ne’ebé keta-ketak no sentidu ne’ebé la hanesan maibé ida de’it, nasaun no povu ida de’it. Ha’u, hanesan Primeiru-Ministru, no ita-nia Governu tomak, ami kongratula Parlamentu Nasionál no repete tan ami-nia kompromisu atu hala’o serbisu iha kooperasaun ho Parlamentu Nasionál atubele asegura katak ezekusaun orsamentu ida ne’e nian sei korresponde ba espetativa husi instituisaun hotu-hotu husi ita-nia nasaunn, no, espesiál liu husi  ita-nia povu”.

   Ba leten