Primeiru-Ministru realsa importánsia husi Edukasaun ba dezenvolvimentu Timor-Leste nian

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós Ofisiál Governu Timor-Leste

 Dili, loron 15 fulan-jullu tinan 2015

Primeiru-Ministru realsa importánsia husi Edukasaun ba dezenvolvimentu Timor-Leste nian

Primeiru-Ministru Timor-Leste nian, Rui Maria de Araújo, iha segunda, loron 13 fulan-jullu partisipa iha abertura konferénsia internasionál “Buka dalan ba Edukasaun”. Konferénsia loron rua ne’ebé hala’o iha Dili, iha edifísiu Komisaun Nasionál Eleisaun nian ne’e, Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) no Universidade Victoria, ho sede iha Melbourne, Austrália, maka organiza.

Rui Maria de Araújo salienta kona-ba importánsia husi edukasaun no formasaun ba família sira, komunidade sira no nasaun, no subliña katak polítika ida ne’ebé ekilibrada, orsamentu ida ne’ebé adekuadu no rezultadu sira ne’ebé iha kualidade iha setór ne’e sai hanesan fatór hirak ne’ebé fundamentál ba dezenvolvimentu Timor-Leste nian. Primeiru-Ministru hateten katak bele laiha ligasaun entre buat ne’ebé maka ema aprende iha eskola ho ema nia moris loro-loron; maibé nia foka kona-ba importánsia husi akizisaun koñesimentu ne’ebé luan no kompeténsia prátika hirak ne’ebé edukasaun proporsiona no ne’ebé prepara estudante sira ba merkadu serbisu nian, hodi permite sira hodi fó kontributu ida ne’ebé boot liután ba dezenvolvimentu nasionál.

Iha nia balansu kona-ba konferénsia ne’e, organizadór sira konsidera katak ”prátika di’ak ensinu nian sira iha Timor-Leste ezamina ona, hahú husi sa’ida maka oras ne’e funsiona hela ho di’ak, no halo ona mós análize kona-ba sa’ida mak akontese iha nasaun sira seluk kona-ba oinsá buka dalan ba Edukasaun no oportunidade sira ba aprendizajen iha moris tomak”. Sira hein katak rekomendasaun sira husi konferénsia ne’e iha efeitu kona-ba debate polítiku iha matéria kurríkulu nian, métodu hanorin nian sira, informasaun kona-ba oportunidade edukativa no prosesu selesaun nian sira ba kursu sira iha Timor-Leste, nune’e mós iha fórmula polítika sira ba aprendizajen iha moris tomak”.

Ministra Edukasaun Interina, Dulce de Jesus Soares, aprezenta intervensaun governu nian, hodi halo deskrisaun jerál kona-ba kurríkulu foun Ensinu Báziku nian no abordajen ofisiál kona-ba formasaun profesór sira nian. Reforma kurrikulár iha Timor-Leste ne’ebé foin dadaun ne’e halo, adota ona tema aprendizajen aplikada, ne’ebé Primeiru-Ministru levanta, hodi fó prioridade ba prinsípiu fundamentál rua: kurríkulu ne’e tenkesér liga ba kultura lokál no timoroan ninia moris, no tenke asegura dezenvolvimentu ema nian nu’udar buat tomak ida. Objetivu kurikular sira indús kriasaun gia hirak ne’ebé klaru ba profesór sira, hodi bele garante katak sira utiliza téknika hirak ne’ebé efikás liu no métodu ida ne’ebé klaru no sistemátiku, atu labaraik sira aprende ko’alia, lee no hakerek iha lian ofisiál rua ne’e; objetivu seluk tan mak insentiva hanoin analítiku no énfaze iha kultura no iha istória timoroan sira nian, atubele kria sentimentu nasionalista no toleránsia ho ema sira seluk. Reforma kurrikulár sira ne’ebé halo foin dadaun ne’e halo husi ekipa ida ne’ebé timoroan maka barakliu, ne’ebé inklui profesór, formadór no konsultór sira iha área Edukasaun.

Konferénsia ne’e remata iha tersa, loron 14 lokraik, liuhusi sesaun plenária ida, iha ne’ebé halo debate kona-ba konkluzaun no rekomendasaun sira husi Universidade rua, husi Sosiedade Sivil no Governu. Ho aprezentasaun 50 resin no partisipasaun ida ne’ebé maka’as tebes husi estudante, graduadu no profesór sira husi UNTL, organizadór sira konsidera katak eventu ne’e sai hanesan susesu boot ida no hanesan kolaborasaun pozitiva ida tan entre universidade rua ne’e, iha relasionamentu ida ne’ebé dezenvolve iha tinan 15 nia laran.

Portavós Governu Konstitusionál VI nian, Ministru Estadu Agio Pereira, salienta katak “Setór edukasaun ne’e importante tebes ba ita nia futuru tanba ne’ebé importante atu ita halo hotu sa’ida mak ita bele hodi adekua edukasaun no formasaun ba ita-nia kontestu nasionál, hodi halo buat rua ne’e sai hanesan aplikasaun prátika ida ne’ebé efikás liután. Ministériu Edukasaun ativu maka’as nafatin iha matéria ne’e, no konferénsia internasionál ne’e, ne’ebé UNTL ho Universidade Vitória organiza hamutuk, haluan ita-nia reflesaun, ho forma ida ne’ebé pozitiva kona-ba ensinu no kona-ba aprendizajen. Governu kontinua serbisu maka’as nafatin atu kumpre prinsípiu sira husi Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku nian, ne’ebé konsidera edukasaun no formasaun hanesan fatór fundamental sira atu hadi’a ita-nia povu ninia oportunidade moris nian, hodi permite nia realiza hotu ninia potensiál”.

   Ba leten