Sorumutuk estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 30 fulan-juñu tinan 2015

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, loron 30 fulan-juñu tinan 2015

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk estraordináriu Konsellu Ministrus loron 30 fulan-juñu tinan 2015

Konsellu Ministrus hala’o sorumutu estraordináriu tersa-feira ne’e, loron 30 fulan-juñu tinan 2015 iha sala sorumutuk Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu iha Dili, no aprova ona:

1. Dekretu-Lei ne’ebé kria Konsellu Imprensa no aprova nia Estatutu

Lei Komunikasaun Sosiál publika ona iha fulan-novembru tinan kotuk liu-ba, prevee kriasaun Konsellu Imprensa no determina katak nia Estatutu tenki aprova liuhosi dekretu-lei.

Objetivu ida ne’ebé temi iha Programa Governu Konstitusionál VI nian maka kriasaun entidade administrativa independente ida, ne’ebé garante katak meius komunikasaun sosiál tenke indenpendente husi podér politíku no podér ekonómiku – Konsellu Imprensa. Ne’e tenke asegura mós komprimentu kona-ba kondisaun ba asesu no ezersísiu atividade jornalístika nian, no sei verifika konduta profisionál no étika jornalista sira nian no ema hirak ne’ebé mak envolve iha meius komunikasaun sosiál.

Estatutu elabora tuir baze ba-iha Lei Komunikasaun Sosiál nian no ba-iha enkuardamentu jurídiku husi instituisaun públika sira seluk Timor-Leste nian. Hola atensaun mós ba-iha esperiénsia sira  husi reguladór komunikasaun sosiál nasaun sira seluk nian ne’ebé mak iha lei atu hanesan ho Timor-Leste nian.  Mata dalan ne’e ba atividade dahuluk Konsellu Imprensa país nian klaru no prátiku, no mós abrajente no flexivél, atuhbele akompaña evolusaun atividade setór nian iha tempu hothotu.

Estatutu Konsellu Imprensa hanesan meius ida ne’ebé loke dalan hodi dezenvolve ninia atribuisaun importante sira atubele permite katak setór komunikasaun sosiál timór nian bele dezenvolve tuir étika, profisionál livre no independente.

2. Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprova konsesaun Apoiu Finanseiru nian ba Saun Tomé no Prínsipe

Governu aprova ona atribuisaun ida ho totál osan hamutuk USD 333.000,00 (rihun atus tolu tolu nulu resin tolu dolar amerikanu) ba Repúblika Demokrátika Saun Tomé no Prínsipe, iha ámbitu Akordu Kooperasaun ne’ebé mak asina ona ho nasaun ne’ebá, durante Simeira CPLP nian, iha fulan-jullu tinan liubá. Akordu ida ne’e kria kuadru kooperasaun téknika ida atuhodi hametin paz no estabilidade estadu direitu iha nasaun rua ne’e.

Orsamnetu ne’ebé mak atribui ba ne’e ho intensaun atu fó apoiu ba dezenvolvimentu iha setór justisa no servisu sira nian.

3. Alterasaun Dahuluk ba Dekretu-Lei n.u 19/2003, loron 8 fulan-outubru, kona-ba regulamentu Tarifa Portu nian sira Timo-Leste nian

Regulamentu kona-ba tarifa portu nian sira Timor-Leste nian, la permite atu la selu, hamenus, ka autoriza pagamentu tuir faze ba valór ne’ebé mak sei deve hela iha tarifa portuária nian.

Alterasaun ba diploma ida ne’e prevee katak Ministru Obras Públikas, Transporte no Komunikasaun (ne’ebé mak fó tutela ba portu sira) bele autoriza atu selu uitoan-uitoan ka selu uluk sorin balu husi divida (tusan) sira, nune’e mós hamenus ka izensaun (livre la selu) taxa portu nian, iha situasaun ne’ebé mak exesionál no fundamentál liu, no hafoin rona tiha ba-iha servisu Finansas nian.

4. Alterasaun Dahuluk ba Dekretu-Lei n.u 4/2012, loron 15 fulan-fevereiru, kona-ba Planeamentu Dezenvolvimentu Integradu Munisipál

Diploma ida ne’e asegura estabelesimentu tranzitóriu rejime jurídiku ida, ne’ebé fó atensaun hodi kontinua hala’o projetu Planeamentu Dezenvolvimentu Integradu Munisipál nian-PDIM. Atu garante mós koordenasaun di’ak ida entre Ministériu Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, ne’ebé mak oras ne’e daudaun hanesan responsável ba nia aplikasaun, no Ministériu Administrasaun Estatál, ne’ebé mak fó tutela ba Administrasaun Munisipál, to’o ba konkluzaun avaliasaun programa no aprovasaun kuadru jurídiku foun ida. Nesesidade atu harii rejime jurídiku tranzitóriu ida ne’e mosu hafoin aprovasaun orgánika husi Governu Konstitusionál VI, ne’ebé mak fó ba Ministériu Planeamentu no Investimentu Estratéjiku atu halo koordenasaun no dezenvolvimentu PDIM nian, ne’ebé to’o oras ne’e ne’e sei entrega hela ba Ministériu Administrasaun Estatál.

5. Alterasaun Dahuluk tuir Dekretu-Lei n.u 8/2013, loron 26 fulan-juñu, kona-ba rejime jerál Programa Nasionál Dezenvolvimentu  Suku sira nian (PNDS)

Governu Konstitusionál VI, tuir ninia Programa, iha hanoin atu halo avaliasaun ida kle’an ba PNDS no kontinua taka lai, hodi hein prosesu ikus ba formasaun munisípiu nian, bainhira presiza. Maski nune’e, sei iha-tan mós projetu sira ne’ebé hetan orsamentu hosi PNDS ne’ebé maka sei ezekuta hela ka kontratu asina tiha ona hosi Estadu. Tanba ne’e, presiza atu armoniza kuadru jurídiku Programa ne’e nian ho orgánika foun Governu nian, atu asegura kontinuasaun projetu ne’ebé sei hala’o hela.

 

Sorumutu ne’e, Konsellu Ministrus analiza mós:

1. Apoiu ba prosesu eleitorál Repúblika Saun Tomé no Prínsipe

Misaun Apoiu ba Prosesu Eleitorál Guiné-Bissau nian, ne’ebé harii iha tinan 2013 hodi fó asisténsia ba organizasaun no hala’o prosesu resenseamentu nian no realizasaun prosesu eleitorál ne’ebé hala’o tiha ona iha tinan uluk iha país ne’ebá, sira rekoñese katak iha susesu. Nune’e, Governu Timor-Leste simu tiha ona solisitasaun husi apoiu ne’ebé hala’o ona liuhusi prosesu hanesan iha Estadu sira seluk, hanesan Repúblika Demokrátika Saun Tomé no Prínsipe.

Ministériu Adminsitrasaun Estatál, liuhusi Vise-Ministru Administrasaun Estatál, aprezenta tiha ona ba Konsellu Ministrus proposta ida hodi harii Misaun Apoiu ba Prosesu Eleitorál Saun Tomé no Prínsipe nian, ne’ebé jeralmente simu tiha ona, no Governu hein de’it ona proposta ida detalladu ba ne’e.

2. Protokolu kooperasaun entre Ministériu Turizmu, Arte no Kultura Timor-Leste no Ministru konjénere sira CPLP nian

Konsellu Ministrus apresia tiha ona termu protokolu kooperasaun nian ne’ebé Ministériu Turizmu, Arte no Kultura Timor-Leste nian hakarak hato’o ba ministériu parseiru sira, iha ámbitu  sorumutuk Ministru Turizmu  Komunidade ba País sira Língua Portugeza  (CPLP)  VII nian, ne’ebé sei hala’o iha fulan-jullu ida-ne’e, iha Díli.  Akordu hirak ne’e haree ba kolaborasaun ida entre Timor-Leste no país sira seluk CPLP nian, kona-ba asisténsia téknika no formasaun rekursus umanus, iha área Turizmu nian.

   Ba leten